Latvijas bērnudārzos strādā tikai 40 vīrieši un teju 10 000 sieviešu

Izglītība ir pirmā no nozarēm, kurā īpaši izveidota darba grupa dzimumlīdztiesības veicināšanai meklēs idejas sieviešu un vīriešu skaita līdzsvarošanai.

Ministrijas pārstāve Zane Brīvmane informēja, ka darba grupa līdz nākamā gada sākumam izvērtēs situāciju izglītības nozarē un izstrādās priekšlikumus sieviešu un vīriešu skaita līdzsvarošanai pedagogu vidū. Šāds lēmums trešdien pieņemts Dzimumu līdztiesības komitejā.

Statistika liecina, ka, piemēram, pirmsskolas izglītības sektorā visā Latvijā strādā tikai 40 vīriešu no 9386 nodarbinātajiem, turklāt astoņi no viņiem ir pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, kas liecina par to, ka, jo augstāks vadības līmenis, jo vairāk tajā strādā vīrieši.

Pēc statistikas datiem, sievietes iegūst izglītību tādās jomās kā izglītība (88,9%), humanitārās zinātnes un māksla (80,2%), veselība un sociālā aprūpe (91,2%), savukārt vīrieši – dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (61,3%), inženierzinātnes, ražošana, būvniecība (72,1%). Darba grupa formulēs viedokli un izstrādās priekšlikumus par pasākumiem, kādi būtu nepieciešami, lai šo tendenci samazinātu.

Plānots, ka darba grupas izpēte un priekšlikumi aptvers visu izglītības sistēmu, sākot ar pirmsskolas izglītību un beidzot ar augstskolām.

Darba grupā strādās LM, Izglītības un zinātnes, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un nevalstiskajām organizācijām ‒ Resursu centra sievietēm "Marta", Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības.

LM uzsver, ka būtiskas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem darbinieku skaita ziņā ir arī tādās nozarēs kā iekšlietas, kur 70% nodarbināto ir vīrieši, un ārlietas, kur, piemēram, no 134 Latvijas goda konsuliem tikai 18 ir sievietes. Savukārt banku un finanšu sektorā nodarbinātās sievietes vidēji saņem par 40% mazāku atalgojumu nekā tādos pašos amatos strādājoši vīrieši.

Dzimumu līdztiesības komiteja uzsver, ka darba tirgū dzimumu nelīdzsvarotībai ir negatīvas sekas, tostarp neelastīgs darbaspēks krīzes un bezdarba situācijās, neizmantoti talanta resursi, zemāka darba samaksa sievietēm ‒ sievietes vidēji Latvijā saņem par 19% mazāku darba samaksu nekā vīrieši, un šai plaisai ir tendence pieaugt.

Ārvalstu pētījumi arī rāda, ka darbavietās, kurās pārsvarā strādā viena dzimuma pārstāvji, ir nelabvēlīgāka mikrovide, zemāka uzņēmuma produktivitāte un citas negatīvas iezīmes.

Dzimumu līdztiesības komiteju izveidoja 2010.gada martā. Tā ir koordinējoša institūcija dzimumu līdztiesības politikas jomā, kas veicina ministriju, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību, lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu.