Eiropas Savienībā pusaudžiem ir vājas svešvalodu zināšanas

Testi, kas tika veikti 14 ES dalībvalstīs, liecina, ka tikai 42% pusaudžu skolēnu ir pietiekamas zināšanas pirmajā svešvalodā un tikai viens no četriem spēj sarunāties otrajā svešvalodā, ko apgūst.

"Mums jādara vairāk, lai uzlabotu valodu mācīšanu un mācīšanos," norādīja ES izglītības, kultūras, multiligvālisma un jaunatnes komisāre Andrulla Vasiliu.

"Spēja komunicēt svešvalodā paplašina horizontus un atver durvis," viņa piebilda.

Vissliktāk ar valodām iet britu pusaudžiem, kuriem franču valodā pietiekamas zināšanas ir tikai 9%.

Daudz labāka situācija nav arī Francijā, kur tikai 14% skolēnu, kas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, spēj tajā risināt sarunu.

Tikmēr Maltā un Zviedrijā, kur angļu valoda ir pirmā svešvaloda, to pietiekami labi pārvalda 82% skolēnu.

Lai gan 53% eiropiešu izmanto valodu zināšanas savā darbā un 45% uzskata, ka svešvalodu prasme ir būtisks faktors laba darba iegūšanai, tādu eiropiešu skaits, kuri spēj komunicēt svešā valodā, desmit gadu laikā ir nedaudz samazinājies - no 56% uz 54%, liecina "Eurobarometer" sabiedriskās domas aptauja.

Cēlonis šādai parādībai lielā mērā meklējams faktā, ka Austrumeiropā un Centrāleiropā krievu un vācu valodas vairs nav obligāto mācību priekšmetu sarakstos.

Kopš 2005.gada tādu eiropiešu skaits, kuri spēj komunicēt svešā valodā, visvairāk ir pieaudzis Austrijā. Ja 2005.gadā Austrijā 16% aptaujāto apgalvoja, ka spēj runāt vismaz vienā svešvalodā, tad tagad to skaits pieaudzis līdz 78%.

Somijā tas attiecīgi palielinājies no 6% līdz 75% un Īrijā - no 6% līdz 40%.

Visizplatītākā svešvaloda ir angļu, kurā runā 38% aptaujāto, franču (12%), vācu (11%), spāņu (7%) un krievu (5%).