Drošības policija vērtēs Giļmana izteikumus par 14.jūniju
Drošības policija izvērtēs partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) politiķa Aleksandra Giļmana izteikumus, kuros viņš noliedz PSRS veikto Latvijas iedzīvotāju deportāciju traģiskumu.
Ar iesniegumu Drošības policijā vērsās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, kura asi nosodījusi Giļmana izteikumus.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa teica, ka apakškomisijas iesniegums ir saņemts un tajā minētā informācija tiks izvērtēta.
Giļmanam šī nav pirmā saķeršanās reize ar Drošības policiju. 2006.gadā Drošības policija pret Giļmanu sāka kriminālprocesu par aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu saistībā ar viņa komentāriem krievu skolu aizstāvības štāba mājaslapā.
Viņš, piemēram, bija izteicies, ka "latviešu valsts ir tāds pats absolūts ļaunums kā nacistu valsts, bet, par laimi, daudz vājāks un gļēvulīgāks".
Pēc vairāku gadu ilga tiesas procesa Giļmanu apsūdzībās attaisnoja.
Jau ziņots, ka tagad Saeimas deputāti nolēmuši aicināt pārbaudīt, vai politiķa izteikumos nav saskatāmi Krimināllikuma pārkāpumi – nacionālā naida kurināšana un noziegumu pret cilvēci attaisnošana.
Nosodījumu iepriekš Giļmana paziņojumam paudis arī Latvijas Vēsturnieku komisijas vadītājs Inesis Feldmanis, viņa izteikumus dēvējot par nekaunību un muļķību.
Vēstīts arī, ka Giļmans laikrakstā "Čas" publicētā rakstā apšauba 1941.gada 14.jūnija politisko represiju traģiskumu. Giļmans par mītiem nodēvē vairākas lietas, par ko Latvijā tiek runāts saistībā ar šīm represijām.
