Brāļu kapos no kapu plāksnēm pazudušas sarkanās zvaigznes

Rīgas Brāļu kapos restaurācijas darbu gaitā tiek nomainītas bojātās, nesalasāmās un no cita materiāla izgatavotās kapu plāksnes, un tās tiek atjaunotas pēc memoriāla veidotāju ieceres – vai nu ar krustiem, vai ar Lāčplēša kara ordeņa zīmi tā kavalieriem, raksta „Latvijas Avīze”. No padomju laikā uzstādītajām kapu plāksnēm pazudušas piecstaru zvaigznes.

Rīgas Brāļu kapus sāka veidot jau 1915. gadā. Taču padomju laikā līdzās karavīru kapu plāksnēm ar krusta zīmi tika uzstādītas plāksnes ar piecstaru zvaigzni, parādījās latviešu burtiem rakstīti krievu vārdi un latviešu vārdi rakstīti kirilicā. Līdzās tiem, kas krita par Latvijas brīvību, tika guldīti citi, kas krita par uzvaru, kas Latvijai atnesa okupāciju.

Ar piecstaru zvaigzni apbedītie neiederas Rīgas Brāļu kapu koncepcijā, jo šajos kapos tiek parādīts gods tiem, kas cīnījās par mūsu valsts neatkarību, atzīst Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs.

Jāatgādina, ka pirmie padomjlaika apbedījumi Brāļu kapos tika veikti jau uzreiz pēc sarkanarmijas ienākšanas Rīgā 1944. gada 14. oktobrī. Veco latviešu strēlnieku nodalījumā tika apbedīti pirmie trīs sarkanās armijas 43. divīzijas latviešu strēlnieki divīzijas 45. atsevišķās gvardes izlūku rotas karavīri.

Vēlāk Brāļu kapos sarkanarmijas karavīri un partizāni tika gan apbedīti, gan pārapbedīti. 1957. gada beigās Latvijas komunistiskās partijas (LKP) Centrālkomitejas birojs nolēma Brāļu kapus pārvērst par pieminekli kritušajiem padomju varas aizstāvjiem, kas neatbilda Brāļu kapu koncepcijai kā cīnītāju par Latvijas brīvību atdusas un piemiņas vietai. 1981. gadā sākās LKP veterānu, kā arī padomju personālo un militāro pensionāru apbedīšana pa kreisi no Brāļu kapu galvenā ceļa.

Līdz 1989. gada vidum Brāļu kapos apbedīti 473 dažāda kaluma cīnītāji un cīnītājas par padomju varu. Tagad Brāļu kapu restaurācijas gaitā uz viņu kapu plāksnēm nodrupušās sarkanās zvaigznes tiek nomainītas ar krusta zīmi.

Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis uzsver, ka „arī tie, kurus apbedīja pēc Otrā pasaules kara, bija kristīti cilvēki. Tie ir kapi, svētvieta, kur apbedītos nevajag šķirot. Visas vēstures pretrunas un līkločus lai parāda Brāļu kapu arhīvs, kas top arvien pilnīgāks.”