Studentu mīlas stāsta traģiskais gals

Viņi abi bija studenti... Elīna Pupiņa (23), beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, mācījās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, jau bija uzrakstījusi bakalaura darbu. Jānis Gaigals (25) — Biznesa augstskolas „Turība” ceturtā kursa tiesību zinātņu students.

Un abi no labām ģimenēm. Elīnas vecāki ir bioloģe Aija Pupiņa un Latgales zoodārza direktors, Daugavpils Universitātes Ekoloģijas institūta pētnieks Mihails Pupiņš, viens no cienījamākajiem cilvēkiem gan Latgalē, gan Latvijā.

Jāņa tēvs Alfons Gaigals Valmierā vada SIA „Likums un uzņēmējdarbība”, viņš ir darba aizsardzības speciālists, viens no pirmajiem ieguvis Latvijā maģistra grādu darba aizsardzībā, konsultē daudzus uzņēmumus.

Arī dzīvodama Rīgā, Elīna uzturēja tuvas attiecības ar vecākiem Daugavpilī, un Pupiņi, nekādi nevarot sazvanīt meitu, sacēla trauksmi. Policija galu galā izlēma uzlauzt viņas drauga dzīvokļa durvis Iļģuciemā, un tad arī atklājās baisā patiesība. Elīnas dzīvība bija izdzisusi 16. maija vakarā, Gaigals bēguļoja, bet 19. maijā ap pusnakti viņš pats pieteicās likuma sargiem.

Valsts policijas Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Ļena Keine sarunā ar LNT un TV3+ pavēstīja, ka Gaigals meiteni piekāvis līdz nāvei, jo bijis patoloģiski greizsirdīgs. Vīrietis pārradies mājās pamatīgi piedzēries un „pārmācījis” Elīnu ar dūrēm – ar sitienu par katru savulaik it kā skatu uz citiem puišiem. Līdz viņa krītot ar galvu atsitās pret galda stūri un zaudēja samaņu. Gaigals mēģinājis likvidēt lietiskos pierādījumus — saslaucījis asinis, salicis maisiņā viņas apģērbu un gribējis to nobēdzināt. Ja būtu izsaukti mediķi, Elīnu vēl varētu glābt...

Nelaiķes tēvs Mihails Pupiņš nav redzējis Gaigalu klātienē, par ko intervijā žurnālam „Degpunktā” atzīst: „Diemžēl nē. Iespējams, es varētu kaut ko saprast, pirms tas notika. Es nezināju ne viņa vārdu, ne uzvārdu, mana sieva zināja. Viņa fotogrāfiju biju redzējis tikai meitas „feisbukā” — čalis kā čalis.” Elīnas māte izteikusies, ka meita bija iemīlējusies, daudz smaidīja.

Pupiņam šķitis, ka tās laikam jau ir nopietnas attiecības un viņam nebūtu pareizi traucēt un iejaukties. „Speciāli nejautāju meitai, ar ko tu pavadīji laiku, kas tev ir draugos. Mums tā nav pieņemts, esam demokrātiska ģimene, ar draudzīgām attiecībām. Veidojās jaunas attiecības, trīs vai četrus mēnešus.” Pupiņam arī izstāstīts, ka Gaigals vedis Elīnu iepazīstināt ar savu tēvu, kas šķitis nopietns solis.

Apcietinātā tēvs Alfons Gaigals „Degpunktā” paudis: „Ļoti nožēloju notikušo, visdziļākā līdzjūtība nelaiķes tuviniekiem.” Par neoficiālajām runām, ka dēlam bijušas problēmas ar aizliegtām vielām, tēvs paziņo: „Neko nezinu par tādām lietām, kategoriski norobežojos.”

Pārsteidzoši šajā situācijā, bet vislabākajiem vārdiem Jāni Gaigalu raksturo Limbažu 3. vidusskolā, kur viņš mācījies no pirmās līdz pat 12. klasei. Sīkāk par šo traģēdiju lasiet jaunajā žurnālā „Degpunktā”.