Deputāti iepazīstas ar jauno Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu

Jaunais Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums stājas spēkā ar šā gada 1. oktobri. Tā mērķis ir noteikt civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā.

Likumā noteikta attiecīgo ministriju un pašvaldību konkrēta atbildība un pienākumi katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanā. Katrai no astoņām katastrofas pārvaldīšanā iesaistītajām ministrijām noteiktas 19 dažādu jomu katastrofas, kuru pārvaldīšanu tās koordinē. Pašvaldībām uzticētā atbildības joma ir katastrofas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā. Šādas katastrofas gadījumā civilās aizsardzības uzdevumu izpildi pašvaldībā vada un vietēja mēroga katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu nodrošina pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Bez iepriekš minētā, likums tāpat nosaka, ka pašvaldības apstiprina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumu un sastāvu, apstiprina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu, nodrošina iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi. Savu iespēju robežās nodrošina katastrofas pārvaldīšanā iesaistītajām valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām, juridiskajām un fiziskajām personām piemērotus darba un sadzīves apstākļus. Likumā paredzēts ļaut pašvaldībām piesaistīt privātpersonu resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanai. Līdz šim šādas tiesības ir tikai atbildīgajai valsts iestādei, kas ir vadošā attiecīgajā apdraudējumā.

Likuma 11. Pantā norādīts, ka, ja sadarbības teritoriju veido vairākas pašvaldības, tad sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs ir pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības domes priekšsēdētājs vai arī tas pašvaldības domes priekšsēdētājs, kuru ar vienkāršu balsu vairākumu ir ievēlējuši pārējo pašvaldību domju priekšsēdētāji, bet viņa vietnieki ir pārējo pašvaldību domju priekšsēdētāji un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona.

Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais gan norādīja, ka Likumā nav definīcijas tam, kas ir “sadarbības teritorija” un kādas ir tai noteiktās juridiskās tiesības, pēc kādiem kritērijiem tās veidos. K.Eklons skaidroja, ka civilās aizsardzības sistēmas struktūras teritoriālās pamatvienības ir novadi un republikas pilsētas. Plānots, ka tiks izveidotas 9 - 16 sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas. To darbība, uzdevumi un tiesības būs noteikti Ministru kabineta noteikumos, kuri vēl tiks izstrādāti.  “119 pašvaldības šobrīd nav labākais variants kā sadarboties nopietnas katastrofas gadījumā, “ tā K.Eklons.

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs ziņoja, ka, ja runā par Pašvaldības policijas iesaisti, būtībā Likumā ir precizēts tas, ko pašvaldības policija jau tā pat līdz šim ir darījusi. “Jau līdz šim Rīgā katastrofu koordinēšanas sistēma veidota tāda, kādu to tagad prasa likums,” stāsta Aronovs: ”Protams, neskaidrības ir ar minētajām sadarbības teritorijām, un kādi resursi pašvaldības policijai jātur gatavībā, lai palīdzētu, piemēram Salaspils vai Ikšķiles pašvaldībām, un kādus papildus resursus tas prasīs.”

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti pieņēma zināšanai sniegto informāciju un vienojās aicināt Rīgas pilsētas izpilddirektoru organizēt atbildīgajām Rīgas domes iestādēm un struktūrvienībām šī likuma normu apgūšanu un skaidrošanu, kā arī, ņemot vērā jaunā likuma normas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādāto jauno civilās aizsardzības plānu, organizēt Rīgas pilsētas Civilās aizsardzības plāna pārskatīšanu.