Šogad divreiz mazāk nekā pērn sodīti suņi īpašnieki par mīluļu nepareizu turēšanu un līdzcilvēku sakošanu
Lai gan pēdējā laikā no mediķiem un policijas tiek saņemta informācija par suņu sakostiem cilvēkiem, tomēr šogad šādu pārkāpumu ir bijis divreiz mazāk nekā pagājušajā gadā, secināja aģentūra LETA, apkopojot saņemto informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra.
Suņu saimnieku atbildība par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu un līdzcilvēkiem nodarītiem miesas bojājumiem paredz gan Krimināllikums, gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK).
Tā, piemēram, pagājušā gada pirmajā pusgadā visā valstī tika sākti 108 kriminālprocesi pēc KL 230.1.panta 1.daļas - par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums. Savukārt pēc šī paša panta 2.daļas - ja cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, pērn gada pirmajos sešos mēnešos sākts tikai viens kriminālprocess. Attiecīgi šogad sākti 54 un viens process.
Bargākais sods saskaņā ar šo KL pantu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām.
Turpretim pēc LAPK 106.panta 1.daļas - dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana - 2011.gada pirmajā pusgadā tika noformēti 1721 protokols, bet šogad pirmajā pusgadā - 901 protokols.
Pēc LAPK 106.panta 2.daļas - par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums - pērn pusgadā noformēti 440 protokoli, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos - 210 protokoli.
Par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu ne pērn pirmajā pusē, ne šogad protokolu nav. Par šāda bīstama suņa turēšanas pārkāpumiem tā īpašnieku var sodīt - fizisku personu no 50 līdz 500 latiem, bet juridisku personu - no 75 līdz 1000 latiem, konfiscējot dzīvnieku vai bez tā konfiskācijas.
Policija aicina suņu saimniekus būt atbildīgiem, ievērot visus drošības un dzīvnieku turēšanas noteikumus. Savukārt bērniem jāatceras, ka ar suņiem jābūt piesardzīgiem, vērā jāņem pieaugušo norādījumi. Tāpat atbildīgiem jābūt arī vecākiem un jāpārrunā ar savām atvasēm drošības ieteikumi.
Policija norāda, ka ne vienmēr iespējamais vainīgais konfliktā starp cilvēku un suni ir dzīvnieks. Bieži arī paši bērni, zinātkāres vadīti, var izprovocēt suni uz šādu rīcību.
Valsts policija atgādina, ka saistībā ar dažādiem dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem to saimniekus iespējams saukt gan pie administratīvās, gan kriminālatbildības. Administratīvā lietvedība galvenokārt tiek sākta par tādiem pārkāpumiem kā uzpurņa neesamība, pavadas nelietošana, ja tā rezultātā suns kaut ko izdarījis. Tāpat saimnieku administratīvi var sodīt, ja minētie pārkāpumu izdarīti atkārtoti gada laikā vai radīti fiziski vai materiāli zaudējumi. Savukārt kriminālatbildība iestājas tad, ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu rezultātā cietušajam nodarīti kādi miesas bojājumi vai iestājusies nāve.
Policija iedzīvotājiem iesaka ļoti nopietni izvērtēt to, vai un kādu suni viņi vēlas iegādāties. Jāņem vērā, vai ģimenē ir vai nākotnē gaidāmi mazi bērni, jo lieli suņi bērnus nereti var uzskatīt par konkurentiem. Tāpat, iegādājoties suni, cilvēkiem jāapzinās sava atbildība, jāmāca tas, jāpavada ar to laiks, pretējā gadījumā suns sāks mācīties pats, un tad kontakts ar cilvēku var pārvērsties agresijā.
Ejot pa ielu, nekad nevajag censties aiztikt svešus suņus. Ieteicamākais, - ja suns nāk pretī pa to pašu pusi, jāpāriet uz otru ceļa pusi. Policija iesaka nekad nepaļauties uz pazīstamu cilvēku apgalvojumiem "mans suns nekož", "ejiet klāt droši". Sunim nekad nevar uzticēties, brīdina policija.
LETA
