Latvāņu apkarošanas septiņgades programma izgāzusies. VIDEO
2006. gadā tika pieņemta latvāņu apkarošanas septiņgades programma, kas līdz 2012. gadam par vairāk kā 15,35 miljoniem paredzēja no Latvijas zemes iznīdēt šo bīstamo nezāli. Naudas trūkuma dēļ šī programma izgāzusies.
Vienīgais taustāmais rezultāts no šīs programmas ir sastādītā karte, kurā atzīmēti novadi, kuros visplašāk aug latvānis. Visvairāk šis augs iekarojis Madonas, Cēsu, Dagdas, Siguldas un Neretas novadus.
Latvāņi Latvijā aizņēmuši Jūrmalas pilsētai līdzvērtīgu teritoriju
Ministru kabinetā 2006. gadā apstiprinātā programma paredzēja, ka šobrīd latvāņiem vairs nevajadzētu apdraudēt laukus un cilvēku veselību. Tomēr plānotās naudas nebija un arī nav, bet latvāņu gan ir kā biezs. Programma izgāzusies, raksta „Latvijas Avīze”.
Tiesa, pēc apstiprinātā plāna, gan latvāņiem nevajadzētu būt pilnībā iznīdētiem. Teorētiski šogad tiem nevajadzētu aizņemt vairāk par 2000 ha zemes. Tomēr Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktore Kristīne Kjago atzina, ka šogad Latvijā ir 10 640 ha latvāņu aizņemtās platības, tas ir, apmēram tikpat, cik visa Jūrmalas pilsētas teritorija.
Šobrīd VAAD finansējuma trūkuma dēļ vairs neuzmēra latvāņu teritorijas pēc savas iniciatīvas, bet gan iegūst informāciju no pašvaldībām, „Latvijas Valsts mežiem”, Gaujas Nacionālā parka un citiem.
Latvijas Lauksaimniecības Universitātes zinātnieki pirms sešiem gadiem prognozēja - ja latvāņus neapkaros, tad 2010. gadā latvāņi aizņemšot ap 30 000 ha. Tik plaši gan latvāņi nav izpletušies, jo gan atsevišķas pašvaldības, gan privātsaimnieki paši mēģina tikt galā ar kaitīgo augu. Tomēr valstiskas programmas nav, un, ja, piemēram, kaimiņš nepļauj latvāņus, tad cīņa var būt velta. Speciālisti uzsver, ka latvāņus iznīdēt var tikai tad, ja tos pļauj regulāri septiņus gadus pēc kārtas. Tikai, kā redzams, mums šī septiņgades programma izgāzusies.
Lauksaimnieki neļauj savas subsīdijas tērēt latvāņu pļaušanai
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa „Latvijas Avīze” stāstījusi, ka tikai 2006. gadā valsts atvēlēja aptuveni 110 000 latu latvāņu problēmas risināšanai. Šī nauda tika iztērēta uzmērīšanai, datu bāzes veidošanai un kartes zīmēšanai.
Praktiskai latvāņu iznīdēšanai bija nepieciešami 12 miljoni. Vienīgais iespējamais finansējuma avots bija lauksaimnieku ES subsīdijas, taču lauksaimnieki noprotestēja šādu valsts atbalsta izmantošanu, un cits finansējums netika atrasts.
Ozoliņa gan uzskata, ka programma nesusi arī savus ieguvumus, piemēram, sabiedrības informēšanu, izglītošanu, metodikas izstrādāšanu latvāņu apkarošanai, likumdošanas izstrādi un latvāņu izplatības mērījumu veikšanu, kā arī datubāzes izveidi.
Atbildību uzveļ zemes īpašniekam
Katrs zemes īpašnieks nes atbildību par savu zemes platības sakopšanu, un vismaz reizi gadā tā būtu jāizpļauj. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere stāsta, ka Lauku atbalsta dienests regulāri apseko neapkoptās teritorijas un informē par tām pašvaldības. Bet pašvaldībām ir tiesības sodīt zemes īpašniekus, kas savu zemi „aizlaiž” ar latvāņiem, gan ar naudas sodiem, gan piemērojot nekustamā īpašuma nodoklim papildlikmi konkrētajiem zemes gabaliem.
Notikusi arī uzraudzība un zemes īpašnieku brīdināšana par latvāņu neiznīdēšanu uz savas zemes. Vēl izveidoti informatīvi materiāli, un dažos novados pašvaldības apkarojušas latvāņus pašu spēkiem. Jāpiebilst, ka administratīvais sods par latvāņu izplatības neierobežošanu ir brīdinājums vai 70 līdz 2000 latu liels sods, atkarībā no tā, vai zemes īpašnieks ir fiziska vai juridiska persona un kuru reizi tā tiek sodīta par konkrēto pārkāpumu.
Cer uz septiņgades programmas reanimāciju
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija valsts sekretāra vietnieks vides jautājumos Jurijs Spiridonovs apsola: „Līdz gada beigām vai nākamā gada sākumam tiks apzināta aktuālā situācija ar latvāņu izplatību un nepieciešamie finanšu resursi pasākumu īstenošanai, lai to novērstu. Bet jau nākamajā gadā, ja valsts budžeta finanšu iespējas to ļaus, tiks sākta šo pasākumu īstenošana.”
Gan Zemkopības, gan Vides Abas ministrija latvāņu apkarošanai plāno piesaistīt Eiropas Savienības programmas „Life +” finansējumu, tomēr vēl neesot garantijas, ka izdosies pielāgoties programmas prasībām, jo regulāri veicamus pasākumus tā nefinansē.
Šogad vēl neviens nav apdedzinājies
Latvāņu izplatības ierobežošanas programma paredzēja arī samazināt negadījumu skaitu. Valsts apdegumu centra (VAC) vadītājs Andrejs Levins informē, ka katru gadu ar apdegumiem, ko radījuši latvāņi, centrā ierodas trīs - pieci cilvēki. Šogad gan neviens latvāņu upuris VAC vēl nav bijis, tomēr visbiežāk no tiem nākas ciest jūlijā un augustā. Latvāņu apdedzināto patiesais skaits gan esot lielāks, jo parasti, ja gūtie apdegumi nav tik nopietni, cilvēki vēršoties pie ģimenes ārsta vai dermatologa, nevis apdegumu centrā.
Lopbarība pārvērtusies par indi
Sosnovska latvānis Latvijā pagājušā gadsimta 50. – 60. gados tika ievests kā lopbarības augs. Tomēr nu jau vairākus gadu desmitus tā izplatība kļuvusi teju nekontrolējama.. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes zinātnieki uzskata, ka latvāņu izplatība katru gadu pieaug vismaz par 10% no iepriekšējā gada aizņemtās platības.
Latvāņi Priekuļu novadā (LTV „Panorāma”):
Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens
