Sociālie darbinieki pazemo maznodrošināto pabalsta lūdzējus

Liepājnieks Jānis ir sašutis par kādas Sociālā dienesta Krūmu ielas filiāles darbinieces attieksmi, raksta portāls liepajniekiem.lv. Par piedzīvoto dienestā viņš nosūtījis sūdzību gan Liepājas domes Sociālā dienesta vadībai, gan Labklājības ministrijai.

„Situācija mūsu ģimenē ir zem katras kritikas. Mums nav līdzekļu, par ko dzīvot,” stāsta Jānis, tāpēc arī kopā ar sievu devies uz Sociālo dienestu, lai nokārtotu maznodrošinātā statusu. Turklāt ģimenē aug trīs puikas – astoņus, deviņus un 12 gadus veci. Šobrīd Jānis ir vienīgais pelnītājs, strādā par palīgstrādnieku. Sieva ir bez darba.

Maznodrošinātā statuss mazo ģimenes budžetu papildina par 95 latiem, plus tas sniedz bērniem skolā brīvpusdienas, arī ārstu apmeklējumi ir bez maksas.

Ar Sociālo dienestu Jānim bijusi darīšana arī iepriekš. Taču to, kas piedzīvots jūnija beigās, varot nosaukt vienīgi par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu savas varas un ietekmes apliecināšanai, uzskata vīrietis.

Darbiniece, ar ko lietas kārtotas līdz šim, nav bijusi pieejama, un pāris nonācis pie citas. Sarunas tonis neliecinājis, ka viņi šeit vispār būtu vēlami. Skrupuloza piekasīšanās – kur ņemti Ls 2,5, no kurienes Ls 55 – par naudas summām sievas bankas konta izrakstā, šķitis, ka bijis ar mērķi pieķert palīdzības lūdzējus nepatiesu ziņu sniegšanā.

„Ne mana sieva, ne es nevarējām tā pēkšņi atcerēties no kurienes nauda radusies. Un darbinieci tas acīmredzami ļoti kaitināja, jo tonis bija uzbrūkoši skaļš, sakot: kā var neatcerēties no kurienes tāda nauda! Bet mēs tiešām nebijām gatavi diskutēt par tik smalkām lietām,” piedzīvoto ne labprāt atceras Jānis. Viņi nosaukti pat par meļiem.

„Kopējā atmosfēra kabinetā bija visai naidīga,” atminas vīrietis. Noslēgumā pārim uzdots rakstveidā savest kārtībā savu grāmatvedību.

Par notikušo iesniegta sūdzība Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta direktores vietniecei Santai Altānei. „Taču, pārrunājot notikušo, varējām noprast, ka mums viņa palīdzēt nespēs, ieteikts vērsties pie citas darbinieces,” atstāsta vīrietis.

Pretēji direktores vietnieces ieteikumam, pāris tomēr atkal devies pie tās pašas darbinieces, jo šķitis, ka „viņa jautājumā ir iedziļinājusies”, un tas ietaupīs gan laiku, gan nervus, taču smagi kļūdījušies. Lai gan saruna notikusi ļoti normālā, pieklājīgā tonī, nekas neliecinājis, ka darbiniece ir mainījusi savu nostāju. „Nonācām pie sava veida vārdu spēles – bet jūs taču man aizvakar teicāt citādi!” liepājniekiem.lv stāsta Jānis. Tad izrādījies, ka bankas konta izdrukas nepieciešamas par pēdējiem sešiem, nevis trim mēnešiem. Un mājās ar datora palīdzību sastādītais atskaites paskaidrojums, ir nepieņemams, jo tas esot bijis jāraksta ar roku.

Arī trešo reizi tiekoties ar zināmo Sociālā dienesta darbinieci, banku konta izdrukas un tēriņi raisījuši jautājumus. Tā, piemēram, Jānim nācies atbildēt, kā bankā ievietots viens lats. Analogs jautājums raidīts viņa sievas virzienā – šoreiz par Ls 2,50. „Ja tāda veida jautājumiem būtu kāda stratēģiska nozīme, tad vēl varētu saprast, bet citādi tas liecināja vienkārši par piekasīšanos nenozīmīgiem faktiem,” uzskata Jānis.

Ļoti savādi licies, ka svarīgāk licies noskaidrot kādā veidā ir papildināts konts par vienu latu – caur bankas kasi vai bankomātu –, nevis vai ģimenei ir iztikas līdzekļi un kā radušos situāciju uzlabot.

Viss beidzies ar to, ka Jāņa sieva, neizturot pratināšanu, kabinetu atstājusi. Dodoties jau mājup, sievai palicis slikti ar veselību, drebējušas rokas, reibusi galva, birušas asaras. Ārsts uzstādījis diagnozi – pēcstresa neiroze. Turklāt todien vienam no dēliem bijusi dzimšanas diena... „Kā lai tagad skaidroju bērniem, ka saistībā ar kādas darbinieces pārlieku centīgu piekasīšanos, mamma ir spiesta iziet ārstniecības kursu,” vaicā Jānis.

Jānis uzskata, ka šādu darbinieku – bez normālas, cilvēcīgas attieksmes pret citiem – būtu jāatstādina no amata: „No dzīves jau dabūts tik daudz, ka dzīvot vairs negribas!”

Liepājas pilsētas Sociālā dienesta direktore Iveta Bartkeviča apstiprina, ka no Jāņa ir saņemti divi iesniegumi. „Skaidrs ir tas, ka viņiem nav prasīts nekas ārpus normatīvajiem aktiem noteiktais,” secinājusi Bartkeviča. „Tas, ka komunikācija ir bijusi abpusēji sarežģīta, ir acīmredzami. Pēc notikušā ar darbiniekiem ir pārrunātas saskarsmes problēmas. Protams, strādājot ar cilvēkiem, pieklājības normas ir jāievēro. Par to nav runa.”

Tā kā tiek dalīti pašvaldības līdzekļi un ir zināmi noteikumi, pēc kuriem jāvadās, jautājumus par ienākumiem ir jāuzdod, saka Sociālā dienesta direktore. „Skatāmies mēnešus, un mums ir jābūt skaidrībai. Lai arī pabalsti nav tik lieli, mums tāpat nāk valsts kontroles, kas savukārt pārbauda mūsu darbu,” neslēpj Bartkeviča. Tāpēc arī tik skrupuloza iztaujāšana ir nepieciešama. Un ir bijuši gadījumi, kad pabalsta lūdzēji pieķerti melos.