Pedofilu un noziedznieku uzraugi gatavojas dumpim

VPD ir dibināts pirms deviņiem gadiem kā iestāde, kas veic notiesāto uzraudzību ārpus ieslodzījuma vietām - VPD darbinieku „klienti” ir piespiedu darba veicēji, nosacīti notiesātie, pirmstermiņa atbrīvotie cietumnieki un dzimumnoziedznieki. VPD praktiski izpilda 70% piespriesto kriminālsodu un paredzams, ka nākotnē dienesta darbs pieaugs, jo tiek gatavota apjomīga Krimināllikuma reforma, kura lielāku uzsvaru liek uz alternatīvajiem soda veidiem, nevis uzturēšanu cietumā. Pērn VPD aprūpēja 30 000 klientu.

Lai arī jaunā sodu reforma VPD paredz vairāk darba, taupības pasākumi nemazinās. Probācijas dienests jau labu laiku no valsts budžeta puses tiek turēts pusbadā. Līdz ar ziņām par budžeta situācijas uzlabošanos, dienesta darbinieki ir neizpratnē, kāpēc attiecībā pret viņiem taupības pasākumi iet tikai plašumā, raksta laikraksts „Diena”.

Dienests joprojām dzīvo kā 2009. gada ziemā – tā ierēdņi strādā četru dienu darba nedēļu, „uz rokas” vidēji saņemot no 200 līdz 250 latiem, no šā gada viņiem atņemta arī veselības apdrošināšana, bet nupat samazinātas piemaksas par kolēģu aizstāšanu atvaļinājuma laikā. Kamēr citām valsts darbinieku grupām algas atsākušas pieaugt, VPD atgriešanos pie pilnas darba slodzes Tieslietu ministrija (TM) sola tikai pēc trim gadiem, tādēļ Latvijas probācijas darbinieku arodbiedrība domā par piketu rīkošanu un gatavojas sūdzēties Satversmes tiesā.

„Visur mūs tikai slavē, saka, cik mūsu darbs ir nozīmīgs, piešķir dažādus goda rakstus, bet ar to arī viss beidzas. Goda rakstu neapēdīsi. Mēs sākām budžeta konsolidāciju reizē ar visiem ierēdņiem, tikai citur viss jau ir atgriezies normālā līmenī – ir algas, ir piemaksas –, bet mēs joprojām sēžam tajā bedrē. Nerunājot nemaz par visu pārējo, mums pienākas arī piemaksa par darba bīstamību, jo ikdienā strādājam ar noziedzniekiem, HIV un tuberkulozes slimniekiem. Bet tā mums ir tikai 1% no algas jeb divi, trīs lati mēnesī, kaut citos dienestos tie ir pat 25%,” „Dienai” teica kāda VPD darbiniece.

VPD vadītājs Aleksandrs Dementjevs neslēpj, ka valsts īstenotā politika attiecībā pret viņa iestādi reizēm šķiet dīvaina. „Man zvana dienesta Kuldīgas nodaļas vadītāja un jautā, kādēļ vietējiem VID darbiniekiem nupat izmaksātas prēmijas, kamēr mūsējie joprojām spiesti strādāt tikai 32 stundas nedēļā? Turklāt, gatavojot šā gada budžetu, Saeima veselības apdrošināšanu atstāja tiesnešiem, prokuroriem, zivju inspektoriem, bet mums nogrieza, nepaskaidrojot, kādēļ šāda attieksmes atšķirība,” viņš sūrojas.

Par veselības apdrošināšanas atņemšanu Latvijas probācijas darbinieku arodbiedrība arī gatavojas sūdzēties Satversme tiesā – jau nolīgta juriste, kura gatavos pieteikumu tiesai. Tiesībsarga birojs, kam dienesta darbinieki prasījuši viedokli par šo Saeimas soli, atzinis to par neatbilstošu Satversmes 91. pantam, kas nosaka tiesiskās vienlīdzības principu un aizliedz diskrimināciju.

Dementjevs gan norāda, ka piketu rīkošana, viņaprāt, diezin vai kaut ko atrisinātu, un uzsvēra, ka virzība viņa padotajiem par labu jau esot sākusies: „Ir plāns, kas gan vēl būtu jāapstiprina Saeimai, ka no 2013. gada dienests pāriet atpakaļ uz 36 stundu darba nedēļu un no 2014. gada – uz 40 stundām, pakāpeniski atjaunojot mūsu funkcijas.” Savukārt Tieslietu ministrija attiecībā uz VPD ir sagatavojusi priekšlikumus, kas paredz atgriešanos pie pilnas slodzes trīs gados.

Arodbiedrības vadītāja Anita Romānova gan norāda, ka arodorganizāciju tas neapmierinot. „Tas, ko mēs gribam, ir tiesiskās paļāvības principa ievērošana. Ja likumā bija pateikts, ka dienestam visas funkcijas tiek atjaunotas no 2013. gada, tad tas arī ir jādara. Bet tagad no Tieslietu ministrijas saņemtajās atbildēs lasām, ka tas notiks pakāpeniski vēl vairākus gadus,” viņa teica.