Jūras piekrastē lielāko daļu piesārņojuma veido plastmasa

Tas konstatēts kampaņas "Mana jūra" ekspedīcijā, apsekojot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti no Nidas līdz Dubultiem.

Kā aģentūru LETA informēja Vides izglītības fonda pārstāve Ilze Grunska, vakar ekspedīcija sasniedza Jūrmalu, kur Dubultos, pasaku mājā "Undīne", norisinājās publiskais pasākums, aicinot ikvienu ieklausīties kampaņas aktivitātēs un aizdomāties par Baltijas jūras aktuālajām ekoloģiskajām problēmām.

Grunska pastāstīja, ka pasākumā piedalījušies ap 30 cilvēku, kas vērtējams kā ļoti augsts rādītājs. Kampaņas organizatori pastāstījuši iedzīvotājiem par dažādās piekrastes vietās iegūtajiem piesārņojuma monitoringa datiem.

Līdz šim ekspedīcijā konstatēts, ka visnesakoptākās pludmales ir Engurē un Pāvilostā, taču vietas, kur ir vissakoptākā piekraste, Grunska pagaidām atturējās nosaukt, skaidrojot, ka ekspedīcija dodas tālāk, līdz ar to mainās arī iegūtā statistika.

Sabiedriskā kampaņa "Mana jūra" sākās jau 28.jūnijā pie Nidas, kad tās dalībnieki devās 500 kilometrus garā Baltijas jūras piekrastes ekspedīcijā, dokumentējot, apkopojot un izzinot aktuālās jūras un piekrastes vides problēmas, galveno uzmanību pievēršot datu apkopošanai par jūru piesārņojošo atkritumu situāciju Latvijas piekrastē.

Šovakar ekspedīcijas dalībnieki būs sasnieguši Daugavgrīvu, bet rīt ceļš tiks turpināts no Vecāķiem uz Lilasti. Kampaņa noslēgsies 28.jūlijā pie Ainažu mola, kad "Mana jūra" gājienā būs veikti vairāk nekā 500 kilometri.

Monitoringu metodoloģiju ir izstrādājusi ANO Vides programma, pēc kuras vadlīnijām sabiedrisko organizāciju iegūtie dati ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Zviedrijā un Somijā veidos pirmo salīdzināmo un analizējamo datu kopumu par jūru piesārņojošo atkritumu situāciju Baltijas jūras valstīs.

Sociālā kampaņa "Mana jūra" norisinās starptautiskā projektā "MARLIN", kas tiek īstenots ar Centrālās Baltijas programmas atbalstu. Kampaņai var sekot līdzi vietnē "www.manajura.lv".

LETA