Līdz 2015.gadam referendumu ierosināšanai būs nepieciešami 50 tūkstoši parakstu

Par minēto likumprojektu balsoja 50 parlamentārieši, bet pret – 39 opozīcijā esošo partiju deputāti.

Pret nepieciešamo parakstu sliekšņa paaugstināšanu iestājās opozīcijas deputāti.

"Pieņemot šādus, mūsuprāt, iedzīvotājam praktiski neizpildāmus noteikumus, mūsu valsts būtu noslīdējusi vienā no pēdējām vietām Eiropā cilvēku spējā ietekmēt politiskos procesus.. Mēs neesam gatavi būtiski ierobežot tautas tiesības ietekmēt politiskus procesus un palielināt naudas varu politikā. Acīmredzami, ka nodrošināt 50 000 parakstu savākšanu spēs tikai organizācijas, kuras atbalsta ļoti turīgi cilvēki, kas ar saviem līdzekļiem varēs apmaksāt notāra pakalpojumus," Saeimas debatēs teica "Saskaņas centra" (SC) deputāts Valērijs Agešins.

Deputāts Boriss Cilevičs (SC) debatēs norādīja,  ka likums par referendumu iniciēšanu vairākus gadus bija kas tāds, ar ko Latvija varēja lepoties un diezgan bieži arī lielījās, tamdēļ nav saprotams, kas pēkšņi ir mainījies.

"Pēkšņi, kad pēc neatkarības atjaunošanas divdesmit gadu šis likums bija labs, mēs vienā rītā pamodāmies un skatāmies – nē, tas ir ļoti slikts. Tas steidzīgi jāmaina. Bet, kolēģi, kas ir mainījies?" sacīja Cilevičs.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības deputāte Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka jautājums ir būt vai nebūt referendumiem, jo tiek apgrūtināta referendumu ierosināšanas procedūra. Viņa minēja, ka Juridiskajā komisijā izskanējušie argumenti nav pietiekami, lai sarežģītu referendumu ierosināšanas kārtību.

Valsts prezidents Andris Bērziņš, nododot likumu atpakaļ Saeimas deputātiem otrreizējai caurlūkošanai, norādīja, ka jaunā kārtība nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu, kā arī likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.

Sākotnēji deputātu atbalstītās izmaiņas paredzēja, ka pārejas periodā līdz 2015.gada sākumam referendumam par likumdošanas iniciatīvu pirmajā parakstu vākšanas kārtā nepieciešami 10 tūkstoši parakstu, savukārt atlikušos par valsts finansēm vāc Centrālā vēlēšanu komisija.

Taču, pārlūkojot likumu, deputāti nolēma atbalstīt priekšlikumu, kas paredz līdz 2015.gadam referendumu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām palielināt pirmajā kārtā nepieciešamo vēlētāju parakstu skaitu līdz 50 tūkstošiem.

Deputāti uzskata, ka tādējādi tiks izpildīta prezidenta griba, kurš, nododot likumprojektu par tautas nobalsošanas ierosināšanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, aicināja izvērtēt iespēju piedāvātās izmaiņas attiecībā uz parakstu skaita prasībām noteiktā apmērā iedarbināt ātrāk nekā 2015.gadā.

Saeima palielinājusi arī to vietu skaitu, kur būs iespējams apstiprināt parakstu īstumu. Vēlētāji 12 mēnešu laikā pēc likumprojekta iesniegšanas parakstus varēs apstiprināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja.

Maksu par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā noteiks, ņemot vērā paraksta apliecināšanai nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, taču tās nedrīkstēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās. Minētās normas stāsies spēkā līdz ar likuma apstiprināšanu, nevis tikai 2015.gadā.

Referendumam par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu pirmajā parakstu vākšanas kārtā paliks spēkā jau esošais nepieciešamo parakstu skaits – 10 tūkstoši. Gluži tāpat kā par likuma ierosināšanu tālāko parakstu vākšanu uzņemsies Centrālā vēlēšanu komisija, bet no 2015.gada 1.janvāra būs viena parakstu vākšanas kārta, kurā iniciatoriem būs jāsavāc aptuveni 150 tūkstoši parakstu. No 2015.gada parakstus varēs vākt arī elektroniski, bet būs jānodrošina droša paraksta autentifikācija. Plānots, ka elektroniskai parakstu vākšanai tiks izmantots portāls "latvija.lv".

Likumā iekļauts arī regulējums par Eiropas pilsoņu iniciatīvām un aģitācijas kontroli, kas kontrolētu referendumu finansējuma izcelsmi. Regulējums par aģitāciju nosaka normas, ko drīkst īsteno fiziskās, juridiskās personas un iniciatīvu grupas. Tajā iekļauta aģitācija pirms tautas nobalsošanas, aģitācija par likumu ierosināšanu un aģitācija par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu. Aģitācijas noteikumi paredz vieglāku finanšu kontroli.

Grozījumi paredz noteikumus par aģitācijai izmantotā finansējuma atklātumu līdzīgi kā priekšvēlēšanu aģitācijai, kā arī slēptās aģitācijas aizliegumu, ierobežojumus aģitācijas finansēšanai izmantot ārvalstīs reģistrētu juridisko personu vai ārvalstu pilsoņu līdzekļus. Noteikts arī maksimālais finansējuma apmērs, ko viena persona varēs tērēt aģitācijas pasākumiem.

Patlaban referendums par likumdošanas iniciatīvu rīkojams, ja divās parakstu vākšanas kārtās tiek savākti 10% no balsstiesīgo vēlētāju paraksti. Ja likumprojekta iniciatori par saviem līdzekļiem pirmajā kārtā savāc ne mazāk kā 10 tūkstošu vēlētāju parakstus, Centrālā vēlēšanu komisija sāk parakstu vākšanas otro posmu, kuru finansē valsts un kurā jāsavāc ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju parakstu jeb aptuveni 150 tūkstoši parakstu.

Plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā jau šā gada 1.septembrī.