Āboltiņa: sabiedrība tiek maldināta saistībā ar izmaiņām referendumu likumā
Sabiedrībā ir sacelta nepamatota ažiotāža par izmaiņām referendumu likumā, un iedzīvotāji tiek spēcīgi maldināti par iespējām iesaistīties, sarunā ar žurnālistiem sacīja Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja grozījumus referendumu ierosināšanas likumā, kas nozīmē, ka turpmāk referendumu ierosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē līdz 2015.gadam pirmajā parakstu vākšanas kārtā būs nepieciešami 50 tūkstoši parakstu.
"Katrā ziņā par šo likumprojektu, manuprāt, ir daudz vairāk sacelta ažiotāža un tiek izplatīta ļoti dažāda informācija. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis ir tikai viens no referendumu veidiem, kas Latvijai ļoti unikālā veidā ļauj vienai desmitajai daļai vēlētāju ierosināt likumprojektus un konkrētus Satversmes grozījumus,"pastāstīja Āboltiņa.
Viņa uzsvēra, ka sabiedrība tiek maldināta.
"Sabiedrība tiek ļoti spēcīgi maldināta par iespējām iesaistīties, un mūsu Satversmē noteiktās vērtības nekādā mērā netiek aizskartas," teica Saeimas priekšsēdētāja.
Āboltiņa īpaši uzsvēra, ka līdz 2015.gadam parakstu skaits tiek paaugstināts tikai tiem referendumiem, kas attiecas uz likumu un Satversmes grozījumu iniciēšanu.
Viņa uzskata, ka referendumi ir milzu vērtība un ir ļoti labi, ka Latvijā tautai ir šādas iespējas. Viņa minēja, ka iespējams, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā vai pat pasaulē, kur tautai ir ne tikai tiesības ievēlēt parlamentu, bet arī viņu atlaist. Atsaucoties uz jau kolēģu minēto Saeimas debatēs ceturtdien, viņa norādīja, ka referendumi nedrīkst kļūt par instrumentu, lai tādējādi destabilizētu situāciju valstī vai arī apšaubītu Satversmē ierakstītās vērtības.
"Ir jādomā mūsdienās par to, lai šīs normas ir samērīgas, mūsdienīgas un atbilstošas mūsdienu prasībām, nekādi neierobežojot demokrātiju," sacīja Āboltiņa.
Viņa minēja, ka ieguvums apstiprinātajām izmaiņām būs Eiropas pilsoņa iniciatīvas, kas ļaus Latvijai kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kopā savācot vienu miljonu parakstu, iniciēt likumus jau ES līmenī. Viņa arī akcentēja aģitācijas regulējumu.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš, nododot likumu atpakaļ Saeimas deputātiem otrreizējai caurlūkošanai, norādīja, ka jaunā kārtība nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu, kā arī likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.
Sākotnēji deputātu atbalstītās izmaiņas paredzēja, ka pārejas periodā līdz 2015.gada sākumam referendumam par likumdošanas iniciatīvu pirmajā parakstu vākšanas kārtā nepieciešami 10 tūkstoši parakstu, savukārt atlikušos par valsts finansēm vāc Centrālā vēlēšanu komisija.
Taču, pārlūkojot likumu, deputāti nolēma atbalstīt priekšlikumu, kas paredz līdz 2015.gadam referendumu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām palielināt pirmajā kārtā nepieciešamo vēlētāju parakstu skaitu līdz 50 tūkstošiem.
Deputāti uzskata, ka tādējādi tiks izpildīta prezidenta griba, kurš, nododot likumprojektu par tautas nobalsošanas ierosināšanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, aicināja izvērtēt iespēju piedāvātās izmaiņas attiecībā uz parakstu skaita prasībām noteiktā apmērā iedarbināt ātrāk nekā 2015.gadā.
Saeima palielinājusi arī to vietu skaitu, kur būs iespējams apstiprināt parakstu īstumu. Vēlētāji 12 mēnešu laikā pēc likumprojekta iesniegšanas parakstus varēs apstiprināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja.
Maksu par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā noteiks, ņemot vērā paraksta apliecināšanai nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, taču tās nedrīkstēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās. Minētās normas stāsies spēkā līdz ar likuma apstiprināšanu, nevis tikai 2015.gadā.
Referendumam par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu pirmajā parakstu vākšanas kārtā paliks spēkā jau esošais nepieciešamo parakstu skaits – 10 tūkstoši. Gluži tāpat kā par likuma ierosināšanu tālāko parakstu vākšanu uzņemsies Centrālā vēlēšanu komisija, bet no 2015.gada 1.janvāra būs viena parakstu vākšanas kārta, kurā iniciatoriem būs jāsavāc aptuveni 150 tūkstoši parakstu. No 2015.gada parakstus varēs vākt arī elektroniski, bet būs jānodrošina droša paraksta autentifikācija. Plānots, ka elektroniskai parakstu vākšanai tiks izmantots portāls "latvija.lv".
Likumā iekļauts arī regulējums par Eiropas pilsoņu iniciatīvām un aģitācijas kontroli, kas kontrolētu referendumu finansējuma izcelsmi. Regulējums par aģitāciju nosaka normas, ko drīkst īsteno fiziskās, juridiskās personas un iniciatīvu grupas. Tajā iekļauta aģitācija pirms tautas nobalsošanas, aģitācija par likumu ierosināšanu un aģitācija par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu. Aģitācijas noteikumi paredz vieglāku finanšu kontroli.
Grozījumi paredz noteikumus par aģitācijai izmantotā finansējuma atklātumu līdzīgi kā priekšvēlēšanu aģitācijai, kā arī slēptās aģitācijas aizliegumu, ierobežojumus aģitācijas finansēšanai izmantot ārvalstīs reģistrētu juridisko personu vai ārvalstu pilsoņu līdzekļus. Noteikts arī maksimālais finansējuma apmērs, ko viena persona varēs tērēt aģitācijas pasākumiem.
Patlaban referendums par likumdošanas iniciatīvu rīkojams, ja divās parakstu vākšanas kārtās tiek savākti 10% no balsstiesīgo vēlētāju paraksti. Ja likumprojekta iniciatori par saviem līdzekļiem pirmajā kārtā savāc ne mazāk kā 10 tūkstošu vēlētāju parakstus, Centrālā vēlēšanu komisija sāk parakstu vākšanas otro posmu, kuru finansē valsts un kurā jāsavāc ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju parakstu jeb aptuveni 150 tūkstoši parakstu.
Plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā jau šā gada 1.septembrī.
