Baltijas jūrā izplatās veselībai bīstamas tropu baktērijas
Baltijas jūru iekaro dzīvībai bīstamās vibrionu baktērijas, kuras līdz šim bija sastopamas tikai tropos – Meksikas jūras līcī un Karību salās. Baltijas jūras Latvijas piekrasti tās sasniegs ap 2050. gadu.
Jau pirms sešiem gadiem Vācijas plašsaziņas līdzekļi cēla trauksmi, ka Eiropā sakarā ar klimata izmaiņām sākušas parādīties slimības, kas parasti ir izplatītas tikai tropos. Vācu infektologi iedzīvotājiem norādīja, ka šī globālās sasilšanas izraisītā problēma būs ilgstoša.
2006. gada karstajā vasarā Baltijas jūras peldviesi Vācijā saslimuši ar baktērijas Vibrio vulnificus (vibrioni) izraisītu infekciju, kas novedusi pie smagiem brūču iekaisumiem kāju pēdās. Šī baktērija ik gadus izraisa smagas infekcijas un pat dzīvību apdraudošas asins saindēšanās simtiem cilvēku Meksikas jūras līcī un Karību salās. Mērenā klimata joslās Vibrio vulnificus ūdenī parasti sastopama tikai niecīgos daudzumos, taču 2006. gada vasarā Baltijas jūra sasilusi tik ļoti, ka vibrioni spējuši ekstremāli savairoties.
2006. gada vasarā vien ar Vibrio vulnificus izraisītu infekciju pēc peldēšanās Baltijas jūrā saslima 67 cilvēki, piecos gadījumos iznākums bija letāls.
To, ka Vibrio vulnificus nopietni apdraud Baltijas jūru un, ka arī, peldoties Latvijas krastos, cilvēkus var apdraudēt vibrionu baktērijas nule kā apstiprināts starptautiskā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā „Nature Climate Change”, raksta igauņu portāls postimees.ee. Šīs baktērijas cilvēkiem var radīt gastroenterītu (kuņģa un zarnu iekaisumu), diareju (caureju), brūču iekaisumu un sepsi (asinssaindēšanās).
Ja ūdens temperatūra kļūst par vienu grādu siltāka, divas reizes palielinās saslimšanas, ko izraisa Vibrio vulnificus baktērijas, teikts „Nature Climate Change”. Tā kā globālā saslimšana Baltijas jūrā ir jūtama daudz izteiktāk nekā Pasaules okeānā kopumā, domājams, ka mūsu reģionā simtiem cilvēku saslims ar šīs bīstamajām infekcijas slimībām.
Starptautisko pētnieku grupa britu jūras pētniecības centra CEFAS zinātnieka Kreiga Beikera – Ostina vadībā uzsver, ka līdz šim vibrioni īpaši Baltijas jūru neterorizēja, jo šīs baktērijas nemīl vairoties ūdenī, kas ir vēsāks par plus 15 grādiem, bet nu situācija ir mainījusies.
„Augstā temperatūra veicina baktēriju vairošanos un pētījumi Baltijas jūrā liecina, ka Vibrio vulnificus visvairāk ir ūdenī, ja temperatūra pārsniedz plus 19 grādus”, teikts CEFAS pētnieku ziņojumā.
Te jāpiebilst, ka ceturtdienas rītā ūdens temperatūra pie Liepājas, Ventspils, Saulkrastiem un Salacgrīvas bija +19 grādu, bet trešdienas vakarā Liepājas ostā ūdens bija sasilis līdz pat +22 grādiem.
Laika posmā no 1982. līdz 2007. gadam Baltijas jūras ūdens vidējā temperatūra pieaugusi par 1,35 grādu, tas ir – septiņas reizes vairāk nekā Pasaules okeānā vidēji. Tādējādi Baltijas jūrā ir visstraujākais ūdens temperatūras pieaugums pasaulē.
2006. gada vasarā ar Vibrio vulnificus izraisītu infekciju pēc peldēšanās Baltijas jūrā saslima 67 cilvēki, piecos gadījumos iznākums bija letāls.
Pašlaik vibrioni apdraud Baltijas jūras dienvidus un rietumus – Polijas, Vācijas, dienvidu Dānijas un Zviedrijas piekrastes. Modelējot situācijas tālāku attīstību zinātnieki izskaitļojuši, ka vibrioni Rīgas jūras līci un Igaunijas salas sasniegs 2050. gadā.
