Gada laikā Latvijas iedzīvotāji apēduši 208 tonnas zirga gaļas

62 000 kilogramu zirga gaļas Latvijā pērn tika ievesti no ārzemēm, bet 146 000 kilogramus ieguva pašmāju kautuvēs, nokaujot 519 zirgus, raksta „Latvijas Avīze”. Daudz tas nav, jo vidēji katras iedzīvotājs ir apēdis tikai 100 gramu zirga gaļas gadā. Tiesa gan, vieni varbūt to pat nav nogaršojuši, bet citi, iespējams, notiesājuši pat pāris kilogramu.

Akciju sabiedrība „Rīgas miesnieks” zirgu gaļu izmanto auksti kūpinātās desas „Itāļu salami” ražošanā, „Latvijas Avīzei” stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča. Uzņēmums iepērk Itālijā audzētus zirgus, no kuriem, kā skaidro Juškeviča, var iegūt augstas kvalitātes gaļu.

„Zirga gaļa, kuru izmantojam pārtikā, ir audzēta analoģiski kā liellopu gaļa. Tā nav darba vai sporta zirgu gaļa,” lai nerastos pārpratumi, piebilst uzņēmuma pārstāve. Avīzē teikts, ka vienā gadā „Rīgas miesnieks” pārstrādā līdz desmit tonnām zirga gaļas, kas ir mazāk nekā 1% no kopējā uzņēmuma ražošanas vajadzībām iepirktās gaļas apjoma.

Savukārt Rēzeknes gaļas kombināts zirga gaļu izmanto „halal” (pēc musulmaņu tradīcijām pagatavoti produkti) pelmeņu un Stepes desas ražošanā, stāsta pārtikas tehnologs Mairis Trupavnieks. Izejvielas ieved no Spānijas un Itālijas. Nākotnē kombināts iecerējis ražot arī citus produktus ar „zirga gaļas klātbūtni”, jo „uzņēmuma mērķis ir ražot garšīgu, kvalitatīvu produkciju atbilstoši mūsdienu pieprasījumam un vajadzībām, lai produkts, kas nonāk uz mūsu pircēju galda, saglabā labākās un vērtīgākās īpašības”, skaidro Trupavnieks.

Vairāki gaļas pārstrādātāji atzina, ka ražošanā zirga gaļu labprāt izmantotu lielākos apjomos, taču pircēju attieksmes dēļ  neesot vērts to darīt. „Tagad zirga gaļu izmantojam ļoti reti, jūs jau zināt, ka Latvijā cilvēkus tā pat biedē,” skaidro SIA „Servilat” ražošanas daļas vadītāja Dana Nuruļļina. Uzņēmums lieto tikai Latvijas zirgu gaļu. „Mums pašiem ir sava kautuve – paši kaujam un pārstrādājam. Zirgus mums piegādā vietējie zemnieki, taču pēdējā laikā saņemam ļoti maz dzīvnieku. Tikko jūlijā vienu atveda,” stāsta Nuruļļina. No zirga gaļas „Servilat” ražo auksti kūpināto sudžuka desu, kuras sastāvā ir ap 80% zirga gaļas.

Atšķirībā no Latvijas, citās valstīs zirga gaļas steiki, burgeri, desas, cīsiņi daudziem ir gan delikatese, gan ikdienas ēdiens. Populāra tā ir Kanādā. Japānā, kur šo gaļu ēd arī jēlu, sārtās krāsas dēļ to nosaukuši par „sakura” vai „sakuraniku” par godu ķiršu ziediem. Dūšīgi zirga gaļu savās maltītēs gatavo Itālijas, Šveices, Beļģijas, Zviedrijas un Francijas valstu iedzīvotāji.

Tomēr, tāpat kā Latvijā, vairāku Eiropas valstu iedzīvotāji zirga gaļu uzskata par tabu – tā tas ir Lielbritānijā un Īrijā. Zirgus cilvēku pārtikā nelieto arī citās angliski runājošās zemēs, piemēram, Austrālijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.