Rīgas zoodārzā nonākuši vairāki eksotiski mājas mīluļi, kuri apnikuši viņu saimniekiem

Zoodārza pērnā gada publiskajā pārskatā norādīts, ka karantīnā nonākušie mājas mīluļi raksturo mājas istabas dzīvnieku modi. "Kad modes tendences mainās, daļa cilvēku saprot, cik liels apgrūtinājums viņiem ir dzīvnieks," atzīst zoodārzs. Pērn uzņemtas sešas šinšilas, divi mājas seski un divas pundurcūkas.

Sabiedrības attieksmi un zināšanas par dzīvniekiem parāda arī Bruņurupuču patversmē nonākušie dzīvnieki, jo daudzi zooveikali tirgo bruņurupuču mazuļus un nesniedz pircējiem patiesu informāciju par pieaugušu bruņurupuču patiesajiem izmēriem un turēšanas apstākļiem.

"Tāpēc izauguši bruņurupuči nereti kļūst par apgrūtinājumu, un to saimnieki labākajā gadījumā tos atnes uz zoodārzu, sliktākajā ‒ izlaiž kādā ūdenstilpē, lai dzīvo, kā māk," secina zoodārza speciālisti.

Lai pasargātu Latvijas dabu no svešu dzīvnieku sugu invāzijas, zoodārzā izveidota Bruņurupuču patversme, kurā pagājušajā gadā nonāca 18 rāpuļu.

Astoņiem sarkanausu un astoņiem Vidusāzijas bruņurupučiem atrastas jaunas mājas, pirms tam rūpīgi pārliecinoties, ka jaunie saimnieki par dzīvniekiem spēs pienācīgi parūpēties.

Rīgas zooloģiskais dārzs savā paspārnē pieņem arī bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus. Pagājušajā gadā atnestajiem plēsēju mazuļiem – rudajai lapsai, meža un akmens caunām, Amerikas ūdelei, ziemeļu lūsim un pelēkajam ronim ‒ mājvietas jau ir atrastas. Jaunās caunas pieņēma Līgatnes dabas takas un Alaveski savvaļas dzīvnieku parks Igaunijā, pelēko roni pēc rehabilitācijas zoodārzs atlaida savvaļā, rudā lapsa un ziemeļu lūsis paliks Rīgas zoodārzā.

Savukārt gadu iepriekš savvaļā atrastie lūšu mazuļi aizceļoja uz Tallinas zoodārzu Igaunijā un Hailendas savvaļas dzīvnieku parku Lielbritānijā.

Pērn no Dabas aizsardzības pārvaldes saņemts konfiscēts albīns tīģerpitons, kā arī kukurūzas zalktis, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki noķēra kādā dzīvoklī Rīgā.