Daugavpils kļūstot arvien latviskāka

Viņš skaidro, ka šajā procesā daudz ko dod Daugavpils Universitāte.

"Ar jauniešu un studentu pieplūdumu pilsēta latviskojas, jo pie mums ir tieši tāpat kā Rīgā - jaunieši atnāk, studē, atrod darbu un šeit paliek," akcentē profesors.

Savukārt pierobežā krieviskums ir palielinājies un ir vietas, kuras ir kļuvušas "totāli krieviskas".

Skaidrojot, kāpēc Daugavpilī nesenajā tautas nobalsošanā bija liels atbalsts valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai, Daugavpils Universitātes rektors norāda, ka tika pieļauta būtiska kļūda, krīzes laikā vēl vairāk centralizējot valsts pārvaldi.

"No reģioniem tika izvāktas visas iespējamās struktūras, kas vien tur bija. No reģiona izvācot valsts pārvaldes struktūras, mēs izvācām tās darba vietas, kurās vajadzēja latviešu valodas zināšanas. Šie cilvēki aizbrauca. Viens uz Rīgu, cits uz Angliju. Varbūt vajadzēja otrādi - daļu valsts pārvaldes struktūru iznest ārā no galvaspilsētas uz šiem krieviskākajiem reģioniem?" akcentē Barševskis.

Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka Daugavpils ir ļoti toleranta pilsēta un nav pieredzētas "kasīšanās" uz nacionālā pamata.

"Tad, kad notika viļņošanās ap krievu skolu jautājumu, Daugavpilī praktiski bija klusums, tāpēc ka Daugavpilī skolu pārvalde jau toreiz bija pārgājusi uz bilingvālo apmācību," atgādina profesors.

Kā ziņots, Daugavpilī par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, nobalsoja 34 419 vēlētāji, kas bija 85,18% no pilsētā nobalsojušajiem.