Ķekavas novadā aptur mežizstrādes darbus netālu no mazā ērgļa ligzdas. FOTO

Šajā apkārtnē varētu izveidot mikroliegumu ne tikai tāpēc, ka atrasta mazā ērgļa ligzda, bet arī tādēļ, ka apkārtnē ir ļoti vērtīga meža audze, uzsver putnu pētnieki. Mikroliegumos ir aizliegtas vai ierobežotas darbības, kas apdraud retās sugas vai biotopa pastāvēšanu.

Lebuss stāsta, ka pieteikumu Rīgas virsmežniecībai par mikrolieguma izveidi Ķekavas novada teritorijā iesniegs nākamās nedēļas sākumā. Tas pamatā ir jau sagatavots, bet, tā kā mežizstrādātājs ir jau veicis izciršanu daļā no iespējamās mikrolieguma zonas, jāprecizē izcirstā platība. Visticamāk, ka jau izcirsto platību, kas ietilps mikroliegumā, veidos kā buferzonu, lai ērglis netiktu traucēts.

Ornitologs Edgars Dzenis, kurš 1.augustā ligzdu uzgāja, paskaidroja, ka mazais ērglis ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un viņu ligzdu vietās ir veidojami mikroliegumi, kā to nosaka valdības noteikumi. Tāpat viņš norādīja, ka Latvijas teritorijā ligzdo proporcionāli ļoti liela daļa no Eiropas populācijas šai sugai. 95% no visiem pasaules mazajiem ērgļiem ligzdo Eiropā, no tiem aptuveni 20% – Latvijā. Mazajam ērglim ligzdošanai nepieciešams pieaudzis jauktu koku mežs.

Viņš pastāstīja, ka mežizstrādātāji bija apgalvojuši, ka viņi ir uzlikuši ierobežojumu 500 metru rādiusā ap ligzdu un tur neveiks mežapstrādi, bet, izmērot ar GPS attālumu no mežizstrādes darbiem līdz ligzdai, konstatēts, ka attālums ir tikai 220 metru.

BNS/ publicitātes foto