Vēstnieks Īrijā: aizbraucēji radiem Latvijā bieži vien nestāsta patiesību
Latvijas vēstniecībā Īrijā bieži vēršas latvieši, kuri labāka darba meklējumos devušies uz šo valsti, taču, neatrodot darbu, meklē palīdzību, lai atgrieztos Latvijā, intervijā sacīja Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts.
"Ja pašlaik ar 100% drošību priekšā jau nav nodrošināts darbs, tad es tagad nevienam nevaru ieteikt doties uz Īriju," teica vēstnieks.
Viņš norādīja, ka, izbraukuši no valsts, cilvēki nemīl saviem tuviniekiem un draugiem stāstīt, ka viņiem ir grūti, tādēļ bieži vien aina tiek uzspodrināta labāka, nekā tā ir patiesībā.
"Mums ik pa laikam ir gadījumi, ka, šādu stāstu iedvesmoti, cilvēki atbrauc, realitātē darba nav un tad viņi meklē palīdzību, kā atgriezties. Tādu gadījumu pēdējo gadu laikā ir diezgan daudz," atzina Elferts.
Viņš pastāstīja, ka oficiāli Īrijā dzīvo nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem latviešu, taču vēstniecība lēš, ka to skaits noteikti ir lielāks par 25 tūkstošiem latu. Šajā valstī gan pašlaik ir liels bezdarbs – Īrijā ir vairāk nekā 450 tūkstoši bezdarbnieku, tādēļ arī daļa tur dzīvojošo latviešu atgriežas uz Latviju vai arī pārceļas uz Norvēģiju, Dāniju, Nīderlandi vai Lielbritāniju.
Vēstnieks minēja, ka lielā mērā bezdarbnieki Īrijā kļuvuši par sociālo pabalstu sistēmas ķīlniekiem, jo tie reizēm nemaz neveicina cilvēku atgriešanos darbā. Cilvēki pabalstu saņem atbilstoši tai algai, kāda viņiem bija, kad darbu zaudēja, un viņi negrib atgriezties darbā, kur tagad maksā jau daudz mazāk.
Latvieši Īrijā strādā dažādus darbus – ir cilvēki, kas uzkopj telpas un maina gultasveļu viesnīcās. Ir cilvēki, kas studē augstskolu programmās, kas Latvijā nav pieejamas. Ir cilvēki, kas strādā IT industrijā vai Eiropas Savienības struktūrvienībās. "Pašlaik vairs nevar pateikt, ka latvietis Īrijā ir tāds. Vienotu stereotipu nepastāv, un tos nevajadzētu kopt," klāstīja vēstnieks.
