Dombrovskis: parādoties papildu naudai, nedrīkst ieslīgt trekno gadu kārdinājumā
Laikā, kad, Latvijas ekonomikai atlabstot un nodokļu ieņēmumiem pieaugot, Valsts kasē parādās papildu līdzekļi, nevajadzētu aizmirst nesenās krīzes mācības un un nepakļauties trekno gadu kārdinājumam spiest gāzi grīdā.
Šādu aicinājumu trešdien izteica Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, uzrunājot Saeimas deputātus pirms balsojuma par valsts budžeta grozījumiem pirmajā lasījumā.
"Fiskālajai disciplīnai ir jākļūst par normālu valsts uzvedības modeli. Mēs redzam, cik saspringti starptautiskie finanšu tirgi seko valstu spējai ievērot fiskālo disciplīnu un cik zibenīgi tiek sodītas tās valstis, kuras to nespēj. Nespēja tikt galā ar budžetu uzreiz atspoguļojas valstu kredītreitingos un naudas cenā, tādēļ palieku pie sava viedokļa – finansiālā stabilitāte un stingra fiskālā disciplīna ir ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums," uzsvēra premjers.
Viņš sacīja, ka šogad ir pirmie budžeta grozījumi pēdējo piecu gadu laikā, ar kuriem prioritāriem pasākumiem iespējams piešķirt papildu finansējumu. "Pagājušā gada decembrī savā uzrunā Saeimai par 2012.gada valsts budžetu es uzsvēru, ka "ar šo budžetu tiek pielikts punkts arī vairākus gadus ilgušajai fiskālajai konsolidācijai". Toreiz gan bija daudz ekspertu, kas apgalvoja, ka budžets tiekot veidots pārāk optimistiski un ka jau pavasarī būšot jāatgriežas pie fiskālās konsolidācijas. Sagatavotie budžeta grozījumi skaidri parāda, ka šiem ekspertiem nebija taisnība un ka valsts finansiālā situācija pakāpeniski uzlabojas," atzina valdības vadītājs.
Vienlaikus Dombrovskis atgādināja, ka ārējais ekonomiskais fons Latvijai joprojām saglabājas nelabvēlīgs. "Šie budžeta grozījumi tiek veikti laikā, kad pasaules ekonomikā pretēji prognozēm vēl nav izdevies panākt stabilizāciju un atsevišķas eiro zonas valstis, tieši pretēji, joprojām atrodas spēcīgas turbulences zonā. Eiro zonas ekonomikā otrajā ceturksnī kopumā ir neliels kritums par 0,2%. Lielākās Eiropas valstis, kaut arī tām ir izdevies izvairīties no recesijas, tomēr vai nu stagnē, kā Francija, vai arī uzrāda pieticīgus izaugsmes rezultātus, kā Vācija. Uz šā fona jāatzīmē, ka Latvija ir izvirzījusies līderos ekonomiskās izaugsmes ziņā un šā gada pirmajā pusgadā ir straujāk augošā Eiropas Savienības (ES) ekonomika – ar ekonomikas pieaugumu pirmajā ceturksnī par 6,9%, bet otrajā ceturksnī – par 5,1%. Laikā, kad citām valstīm vai nu jāsāk, vai jāturpina fiskālās konsolidācijas pasākumi, tas ļauj Latvijai, tieši pretēji, palielināt izdevumus," viņš norādīja.
Dombrovskis paskaidroja, ka izdevumu palielināšana pašlaik ir iespējama, pateicoties pozitīvai ekonomiskās izaugsmes dinamikai un cīņai pret ēnu ekonomiku. "Lielu lomu IKP pieaugumā ir nospēlējusi straujā eksporta izaugsme 2010. un 2011.gadā, un šī tendence turpinās arī šogad. Kopš pagājušā gada otrās puses ir iezīmējies arī iekšējā pieprasījuma pieaugums, kas norāda uz to, ka valsts ekonomika ir nostabilizējusies un iegājusi noturīgas atlabšanas fāzē. Attiecīgi šā gada IKP pieauguma prognoze ir palielināta no 2,5% līdz 4%," klāstīja premjers.
Viņš arī pastāstīja, ka ne mazāka loma ir mērķtiecīgai cīņai pret ēnu ekonomiku, kā dēļ izdevies uzlabot nodokļu iekasēšanu.
Dombrovskis arī atzina, ka krīzes pārvarēšanas laikā Latvijai daudzviet vajadzēja radikāli samazināt izdevumus, tādēļ, sagatavojot šos grozījumus, liela uzmanība tika vērsta tieši uz krīzes radīto disfunkciju novēršanu. Budžeta grozījumu galvenās prioritātes ir veselības aprūpe, transporta infrastruktūra, demogrāfija, izglītība un kultūra.
"Runājot par budžeta grozījumiem, vēlētos uzsvērt, ka lielākā daļa no atbalstītajiem pasākumiem ir bez bāzes efekta, proti, tie ir vienreizēji pasākumi, kas nerada saistības tos finansēt turpmākajos gados. Līdz ar to ir pamats 2012.gada valsts budžeta grozījumus vērtēt kā fiskālās politikas pasākumu, kas vienreizēji risina atsevišķas krīzes laika izsauktās problēmas. Šie grozījumi nav jāuzlūko kā vidēja termiņa fiskālās politikas īstenošanas instruments, šo uzdevumu atstājot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam 2013.–2015.gadam un 2013.gada valsts budžeta likumam," teica valdības vadītājs.
Saskaņā ar premjera sacīto, domājot par papildu līdzekļu piešķīrumiem prioritārajiem pasākumiem, nedrīkst aizmirst par fiskālo disciplīnu, tāpēc visus virsplāna ieņēmumus nevar novirzīt papildu tēriņiem un šā gada budžeta grozījumi ir sagatavoti tā, lai pēc to pieņemšanas budžeta deficīts nepārsniegtu 1,9% no IKP. "Šāds budžeta deficīts ir krietni zem līmeņa, par kuru savulaik bijām vienojušies ar starptautiskajiem aizdevējiem – 2,5% no IKP, un tas ir mazāks arī par Latvijas konverģences programmā paredzēto 2,1% no IKP. Šāds budžeta deficīta līmenis neapdraud nākamgad paredzētā budžeta deficīta līmeņa zem 1,4% no IKP sasniegšanu," viņš uzsvēra.
Jau ziņots, ka Saeima trešdien ārkārtas sēdē lemj par budžeta grozījumiem pirmajā lasījumā.
Budžeta grozījumi paredz 2012.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus noteikt 4,775 miljardu latu apmērā, bet izdevumus – 4,864 miljardu latu apmērā. Tādējādi, salīdzinot ar iepriekš apstiprināto, ieņēmumus plānots palielināt par 251,3 miljoniem latu, bet izdevumus – par 219,4 miljoniem latu.
Prioritārajiem pasākumiem budžeta grozījumos paredzēti papildu 70 miljoni latu.
