Latvijas karavīri Afganistānā Meimenas bāzi pametīs oktobrī

Gatavošanās spēku pārvietošanai notiek jau kopš vasaras vidus, jo tā ir saistīta ar apjomīgiem loģistikas darbiem, taču karavīru pārvietošana plānota pēc Meimanas bāzes nodošanas vietējo drošības spēku pārziņā, kas plānota šā gada oktobrī, kad arī norvēģi, ar ko Latvijas karavīri dien kopā, aizies no šīs provinces.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), maijā, uzturoties vizītē ASV, panākta politiskā vienošanās, ka Latvija tālāko laiku Afganistānā varētu uzturēties vienā grupējumā jeb formātā ar trim citām Ziemeļvalstīm. "Man šķiet, ka šis ir ļoti veiksmīgs formāts, jo mums ir tuvi partneri Afganistānā un vienlaikus veidojas ciešāka sadarbība reģionā starp Baltijas un Ziemeļvalstīm," pauda ministrs.

"Ar Kabulas valdību NATO Čikāgas samita laikā turpretim panākta vienošanās, ka šā gada rudenī mēs kopā ar norvēģiem lēnām sākam pārvietoties no Meimenas bāzes uz Mazarešarīfu, kur turpināsim savu klātbūtni no Jaunā gada šajā četru valstu formātā, protams, sadarbojoties ar Vāciju, kas pārvalda visu šo lielo reģionu," stāstīja Pabriks.

Par uzdevumu maiņu saistībā ar pāriešanu uz Mazarešarīfu gan nevarot runāt. Pašlaik tiekot vēl diskutēts par detaļām, ko kurš darīs. "Izskatās, ka mēs tuvākajā laikā turpināsim to pašu darbu Mazarešarīfā, bet mums ir jāizveido jaunas komandstruktūras. Uz 2013.gadu plānojam līdzīgu darbu tur, kā tas bija arī Meimenā," skaidroja ministrs.

Vaicāts, vai līdz ar dislokācijas vietas maiņu, nemainīsies arī mūsu valsts karavīru skaits šajā operācijā, ministrs apliecināja, ka radikālu izmaiņu nebūs, jo tas ir atkarīgs no konkrētiem uzdevumiem. Iespējams, vairāk cilvēku tikšot aizsūtīts uz Kabulu, varbūt kādā štābā kāds būs vairāk saistībā ar četru valstu sadarbību. "Mēs nevaram runāt par lielu samazinājumu, jo nevaram traucēt operācijas kopējiem uzdevumiem. Es rēķinos, ka varbūt varētu būt mazāk par kādiem desmit cilvēkiem," sacīja Pabriks.

"Mēs no provincēm lēnām ejam tuvāk centriem un tad jau redzēsim - 2014., 2015.gadā varbūt vairāk būs Kabulā," skaidroja ministrs.

Pašreiz Latvijai attiecībā par karavīru izvešanu no Afganistānas neesot cita veida plānu kā kopīgie NATO plāni, un pēc būtības tie paredz, ka "mēs pārejam līdz 2014.gada beigām uz atbalstu nevis uz aktīvo darbību Afganistānā". "Pēc 2014.gada jau mēs tālāk redzēsim, kā varēsim sniegt savu atbalstu Afganistānas valdībai," uzsvēra Pabriks.

Atbildes par to, kad Latvijas karavīri vairs nedosies uz Afganistānu, ministram neesot, jo kopīgie NATO plāni paredz, ka mēs mainām savus uzdevumus, bet klātbūtne Afganistānā paliek līdz 2014.gada beigām.

Pašreiz dienesta pienākumus NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā pilda 185 Latvijas karavīri, no kuriem lielākā daļa izvietota Afganistānas ziemeļu provincē Farjābā. Tur viņi darbojas Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā, kas izvietota Meimenas bāzē. Savukārt pērn Afganistānā dienēja 344 karavīri.

LETA jau ziņoja, ka atbilstoši NATO vadīto Starptautisko drošības un atbalsta spēku (ISAF) un Afganistānas valdības vienošanai atbildība par drošību Farjābas provincē, kurā patlaban dien lielākā daļa Latvijas karavīru, šā gada rudenī tiks nodota vietējām drošības struktūrām, liecina ziņu portālā "sargs.lv" publicētā informācija.

Plānots, ka arī turpmāk Latvijas kontingents atradīsies Afganistānas ziemeļos.

Par savu spēku pārvietošanu ir paziņojusi arī Norvēģija. Šīs valsts karavīri rudenī pārtrauks savu dalību Farjābas provincē, kurā Norvēģija vada provinces atjaunošanas grupu (PRT). Norvēģija turpmāk galveno uzmanību veltīs Afganistānas galvaspilsētai Kabulai un ziemeļu pilsētai Mazarešarīfai.

Norvēģijas karavīru izvešana no Farjābas provinces ir daļa no NATO stratēģijas pabeigt ISAF operāciju 2014.gadā. Norvēģijas aizsardzības ministrs Espens Barts Eide par pārskatīto ISAF plānu tika informēts vizītes Kabulā laikā šā gada 22.aprīlī.

LETA