Āboltiņa ar dzīvesbiedru spējot nodalīt darbu no ģimenes
Saeimas spīkere un "Vienotības" viena no līderiem Solvita Āboltiņa norobežojas no viedokļa, ka politiķi pieņemtu lēmumus viņas dzīvesbiedra Jāņa Āboltiņa interesēs, kurš ir asociācijas "Latvijas auto" ģenerālsekretārs.
Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi noteikumus, kas paredz rindas administrēšanu uz robežas deleģēt autopārvadātāju asociācijai "Latvijas auto".
Āboltiņa uzsvēra, ka ar vīru vienmēr spējuši nodalīt darba lietas no bērnu audzināšanas un ģimenes dzīves.
"Ar manu vīru man ir kopīga ģimene un kopīgi bērni. Mēs vienmēr esam varējuši nodalīt savas darba darīšanas no mūsu bērnu audzināšanas un mūsu ģimenes dzīves," paskaidroja Āboltiņa.
Viņasprāt, tiek izplatīta klaji nepatiesa informācija par "Latvijas auto". Organizācijā ir vairāk nekā divi tūkstoši biedru, un tajā ir vēlētas amatpersonas, un viņiem pašiem vajadzētu sniegt komentārus par šo noteikumu virzību, arī eksperti un atbildīgās ministrijas varot sniegt komentārus par noteikumu lietderību, klāstīja Āboltiņa.
Pēc koalīcijas tikšanās pirmdien premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") pavēstīja, ka saņemto iebildumu dēļ par kravas auto rindu administrēšanu uz Latvijas sauszemes robežas diskutēs Ministru kabineta komitejā, nevis valdības sēdē, ka tas tika iepriekš plānots. Medijos izskanēja, ka noteikumi tiek virzīti Āboltiņas vīra interesēs, tomēr premjers īsti nesniedza atbildi, vai jautājuma atlikšana ir saistīta ar informāciju medijos.
SM sagatavotie noteikumi paredz, ka transportlīdzekļu reģistrācijai rindā tiks izveidota un uzturēta valsts informācijas sistēma, kurā iekļaus datus par ārējo sauszemes robežu šķērsojošajiem transportlīdzekļiem, autovadītāja kontaktinformāciju, informāciju par robežšķērsošanas vietu un laiku, kravu vai tās neesamību.
Paredzēts, ka informācijas sistēmas pārziņa funkcijas veiks Autotransporta direkcija, bet informācijas sistēmas turētājs būs autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto".
Noteikumi paredz, ka deleģēto uzdevumu izpilde tiks finansēta no iekasētās maksas par iepriekšējo reģistrēšanos ārējās sauszemes robežas rindā. Šī maksa varētu būt 10,55 lati par vienu reģistrēšanās reizi.
Ārējās sauszemes robežas rindas administrēšanu plānots ieviest pakāpeniski divos posmos – līdz 2013.gada 1.janvārim uz Latvijas–Krievijas robežas, Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktos, bet līdz 2014.gada 1.janvārim – uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Pāternieku un Silenes robežkontroles punktos.
Pašreiz fizisku transportlīdzekļu reģistrāciju rindas izveidošanai un tās regulēšanu līdz šā gada 31.decembrim nodrošina Valsts robežsardze.
BNS/Foto: Dmitrijs Kijonoks
