Aptuveni 1000 karavīru lielais NATO bataljons pilnā apmērā Latvijā ieradīsies līdz jūnijam

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti aiz slēgtām durvīm uzklausīja Kalniņu par aizsardzības nozares gatavību uzņemt NATO daudznacionālo kaujas grupu.

Pēc komisijas sēdes Kalniņš, kurš NBS komandiera amatā stāsies 27.janvārī, žurnālistiem teica, ka "šī vienība pilnā sastāvā ieradīsies jūnijā", taču jau pirms tam - ziemas beigās, pavasarī - Latvijā ieradīsies nelieli kontingenti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienības ierašanos.

Paredzēts, ka vienība galvenokārt uzturēsies Ādažu bāzē. Tas gan nenozīmē, ka pārējie Latvijas iedzīvotāji neredzēs ārvalstu karavīrus, jo vienība piedalīsies mācībās dažādās Latvijas vietās. Pirmās mācības jau ir saplānotas un tās notikšot Ādažos.

"Tas arī ir mērķis, lai iedzīvotāji redzētu, ka tiek nodrošināta Latvijas valsts aizsardzība, un mēs varētu multinacionālā vidē apmācīt savus bruņotos spēkus un ārvalstu karavīrus," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka bataljona pārvietošanās netraucēs Latvijas ekonomikai, jo karavīri pārvietosies atbilstoši noteikumiem.

Precīzu bataljona apmēru, karavīru sadalījumu pa valstīm un nosūtamās tehnikas veidus varētu paziņot pēc janvāra beigās Kanādā paredzētās iesaistīto valstu konferences. "Polija, Itālija un Kanāda ienāks ar smagāku bruņutehniku - tie varbūt tanki vai bruņumašīnas. To viņi paši paziņos," piebilda Kalniņš.

Vēlāk arī tiks paziņots uz cik ilgu laiku notiks karavīru rotācija. Karavīru uzturēšanās ilgums ir katras bataljonā iesaistītās valsts nacionālā atbildība, ņemot vērā militāro tēriņu iespaidu uz katras valsts ekonomiku, skaidroja Kalniņš. "Pagaidām vismaz trīs gadus šo kontingentu vadīs Kanāda," viņš uzsvēra.

Kalniņš arī pastāstīja, ka bataljona karavīriem būs iespēja piedalīties Latvijas sporta pasākumos un valsts iepazīšanai izmantot vietējās tūrisma firmas. Atbilstoši katras valsts noteiktajam karavīriem ir tiesības Latvijā uzņemt arī savus ģimenes locekļus, kas varēs izmantot civilā sektora dzīvojamās telpas, proti, īrējot dzīvokļus vai viesnīcas. "Paši karavīri, protams, dzīvos kazarmās Ādažos, kuru būvniecība tiks pabeigta līdz gada beigām. Ģimenes locekļu uzturēšanos Latvija gan neregulē, tā ir katras valsts pārziņā," piebilda topošais NBS komandieris.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd bruņoto spēku objektos turpinās aktīva bataljonam nepieciešamās infrastruktūras attīstīšana, piemēram, kazarmu, kaujas tehnikas uzturēšanas un remontu vietu būvniecība. "Mēs jau šobrīd esam gatavi uzņemt bataljona karavīrus, jo viņi jau šobrīd Ādažos var dzīvot, ierodoties ar savu ekipējumu. Mēs plānojam nodrošināt, lai uzturēšanās apstākļi būtu līdzvērtīgi ar vietējiem karavīriem," skaidroja Kalniņš.

Infrastruktūras attīstībai šobrīd papildus līdzekļi no valsts budžeta netiek prasīti. Kopumā tuvākajos gados infrastruktūras attīstībai plānots tērēt aptuveni 50 miljonus eiro, tomēr galīgo summu varēs uzzināt tikai vēlāk, jo infrastruktūras būvniecības notiek vairākās kārtās, piebilda Kalniņš.

Jau vēstīts, ka 8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas un Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda.

Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Kanādas vadītajā kaujas grupā būs Kanāda, Albānija, Itālija, Spānija, Slovēnija un Polija. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis nesen paziņoja, ka bataljonā Spānija iekļausies ar 300 karavīriem, savukārt Kanādas bruņoto spēku komandieris Džonatans Vānss pērn rudenī vizītē Latvijā paziņoja, ka bataljona kaujas grupu veidos 455 Kanādas karavīri.

Pērn rudenī Uz Latviju nosūtāmajā Kanādas vadītajā NATO kaujas grupā būs pārstāvēti arī 150 karavīri no Itālijas, aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju apstiprināja Itālijas vēstnieks Latvijā Sebastjāno Fulči.

Kanādai atturēšanas misija Eiropā, tostarp arī Latvijā, trīs gadu periodā izmaksās 348,6 miljonus Kanādas dolāru jeb aptuveni 245 miljonus eiro.

LETA / Foto: Ieva Čīka/LETA