JRT šovakar būs pirmizrāde Hermaņa iestudējumam "Kabalas noslēpumi"

Izrādes pamatā ir pieci slavenā rakstnieka stāsti: "Muļķis Gimpels", "Īsā piektdiena", "Kabalas noslēpumi", "Kapracis" un "Manuskripts". Iestudējuma scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Monika Pormale, videomāksliniece – Katrīna Neiburga, lomās iejutīsies Elita Kļaviņa, Regīna Razuma, Gundars Āboliņš, Andris Keišs un Jevgeņijs Isajevs.

"Īzaks Baševiss Zingers, kurš rakstījis izmirstošajā jidiša valodā, ir viens no maniem mīļākajiem autoriem. Viņš daudzus no saviem darbiem radījis, iedvesmojoties no hasīdu vides, kurā pavadīja dzīves pirmo daļu," norādīja Hermanis.

Hasīdu reliģija un dzīvesveids ir nesaraujami saistīti, viņu ikdienu nosaka daudzi noteikumi un ierobežojumi, kuru mērķis ir cilvēku padarīt laimīgu. Viņu reliģiskie uzskati ir tik radikāli, ka, piemēram, viņi joprojām neatzīst Izraēlas valsts dibināšanu 1947. gadā – hasīdi uzskata, ka īsto Izraēlas valsti var atjaunot tikai Mesija, kurš joprojām tiek gaidīts.

Galvenais Zingera motīvs, kas caurvij visus viņa stāstus un romānus, ir – nāves nemaz nav, un cilvēks ir nemirstīgs.

Hasīdi ir ortodoksāli ebreji, kuru mācība – hasīdisms – radās 18. gadsimta otrajā pusē Austrumeiropas ebreju vidū, radot apvērsumu visā jūdaisma filozofijā. Hasīdi mācīja ebrejus kalpot Dievam ar mīlestību un prieku, nevis bailēs. Hasīdu kopienas kara gados tika gandrīz pilnībā iznīcinātas. Nedaudzie izdzīvojušie atjaunoja kopienas dažādās pasaules vietās, un šie cilvēki dzīvo ļoti izolētu un ārējai pasaulei hermētiski noslēgtu dzīvi.

Zingers (1902–1991) dzimis rabīna ģimenē Polijā, taču jau agri atsvešinājies no ģimenes ortodoksālajām tradīcijām. 1935. gadā viņš emigrēja uz Ameriku. Savus stāstus un romānus viņš sākumā rakstīja ivritā, vēlāk jidišā. Populārākie no tiem – "Ienaidnieki" un "Jentla" – ir arī ekranizēti. 1978. gadā rakstniekam piešķirta Nobela prēmija literatūrā par tradīciju un modernās pasaules saskaņas meklējumiem.