Kultūras ministre: radošajām industrijām ir jāieņem nozīmīga vieta NAP
Kultūras un radošajām industrijām ir jāieņem nozīmīga vieta Nacionālajā attīstības plānā (NAP), ko nākamnedēļ pirms pieņemšanas valdībā vēl izvērtēs ministri, jo radošo industriju pieaugošā loma tiek uzsvērta ne vien jaunākajos ekonomiskajos pētījumos, bet arī pilnībā tiek izprasta un ņemta vērā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, uzskata kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Eiropas Komisijas (EK) jaunākajā ziņojumā par kultūras un radošo industriju ieguldījumu ES ekonomikā secināts, ka 3,3-4,5% no ES iekšzemes kopprodukta veido radošais un mākslas sektors, kurā nodarbināti 7 – 8 miljoni cilvēku, un tam ir tendence augt. Tādēļ šobrīd aktualizējies jautājums par to, kā nākamajā finansēšanas periodā, kas pilnībā sakrīt ar NAP īstenošanas termiņu, panākt, lai radošajai jomai domātais finansējums ne vien tiktu palielināts, bet arī tiktu radīti jauni, šīs industrijas attīstību veicinoši finanšu instrumenti.
„Ja radošajām industrijām netiek ierādīta ekonomikas dzinējspēkam atbilstoša loma NAP, Latvijas ekonomiskā atveseļošanās uz šo nozaru rēķina tiks būtiski bremzēta, tām būs grūtāk saņemt adekvātu atbalstu, kas negatīvi atsauksies uz jaunu darbavietu rašanos un pienesumu citās nozarēs, un Latvija savā attīstībā ievērojami atpaliks no kaimiņvalstīm,” secina ministre.
Šīsnedēļas sākumā Viļņā notikušajā, radošajām industrijām veltītajā konferencē, kurā kopā ar Baltijas valstu un Dānijas kultūras ministriem piedalījās arī Ž.Jaunzeme-Grende, Igaunijas kultūras ministrs Reins Langs norādīja, ka „70 procentu no ES budžeta novirzīšana lauksaimniecībai ir novecojusi un šiem laikiem pilnīgi nepieņemama stratēģija. Tikai izvērtējot un atzīstot kultūras nozīmi Eiropā, var cerēt uz vienotu un efektīvu Eiropas Savienību."
Savukārt Milānas universitātes profesors Pjērs Luidži Sako mūsdienu kultūras procesu raksturoja kā kultūras patērētāja un radītāja tuvināšanās procesu, kurā, notiekot ekonomikas „kulturalizācijai’’, aizvien lielāka loma ir patērētāju līdzdalībai radošo industriju produktu veidošanā. Pēc viņa teiktā, nepieciešams ļoti ilgs laiks, kamēr sabiedrība saprot kultūras un radošo industriju nozīmi. Skandināvijā to ir jau sapratuši, bet Dienvideiropā pat valdību līmenī vēl trūkstot šādas izpratnes.
Lai iepazīstinātu ar šīm un daudzām citām konferencē paustajām atziņām, Kultūras ministrija pirmdien, 8.oktobrī, iknedēļas tikšanās laikā ar Kultūras aliansi aicina piedalīties arī citu radošo savienību un kultūras institūciju pārstāvjus, lai tādējādi pastarpināti veicinātu sabiedrības izpratni par radošo industriju pieaugošo lomu valsts „ekonomiskajā izrāvienā’’.
Kā zināms, KM norit aktīvs darbs pie valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm „Radošā Latvija”, kas būs nozīmīgākais valsts politikas dokuments kultūras nozarē no 2014. līdz 2020.gadam, kas nepieciešams, lai noteiktu prioritātes un attīstības virzienus kultūras jomā, uzsverot kultūras radošā potenciāla ieguldījumu indivīda, sabiedrības un valsts ilgtspējīgā izaugsmē.
Topošais dokuments ne vien sīkāk atrunā Nacionālajā attīstības plānā iezīmētās kultūras prioritātes, kuru vidū ir arī kultūras un radošās industrijas, bet arī definē galvenās vadlīnijas finansējuma saņemšanai nākamajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadā. Šis dokuments arī precizē citu iesaistīto ministriju atbildību turpmākā sekmīgā radošo industriju attīstībā. KM iestāsies par to, lai kultūras un radošajām industrijām nākamajā plānošanas periodā būtu pieejamas īpašas finanšu atbalsta programmas.
Karlīna Timofejeva, Foto: Lita Krone/LETA
