Čehu komponistam nesamaksā par Latvijā izmantotiem darbiem
Lai gan Latvijas autortiesību organizāciju galvenais arguments strīdos par stingrāku maksas iekasēšanu par autordarbu publisku izmantošanu līdz šim bijis tieši tas, ka autoram jāsaņem samaksa par savu darbu, izrādās, ka ne vienmēr honorārs tiešām nonāk līdz autoram, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Tikmēr Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) iesaka autoriem rūpīgāk sekot, vai autortiesību aģentūras to darbus ir reģistrējušas.
Raidījums min kādu gadījumu, kad sarakstē ar čehu komponistu Pāvelu Hrubešu atklājies – lai gan viņa ieraksti pēdējo sešu gadu laikā salīdzinoši bieži izmantoti dažādos raidījumos, televīzija par to sīki atskaitījusies un maksājusi autortiesību aizsardzības organizācijai AKKA/LAA, mūziķis atlīdzību tā arī nav saņēmis.
Autortiesību aizstāvji savu vainu nesaskata un situāciju skaidro ar paša autora nolaidību. Proti, viņa vārds un darbi neesot bijuši vajadzīgajā starptautiskajā reģistrā, tādēļ atlīdzības arī nav izmaksātas.
LTV Fonotēkas vadītāja Ināra Vītola par to paudusi izbrīnu, jo uz fonotēkā esošajiem kompaktdiskiem jau 2006.gadā uzrādīts, ka tie izdoti caur čehu autortiesību apvienību OSA, kas reprezentē autora tiesības visās valstīs.
Latvijas autortiesību sargu vienīgā atbilde uz to ir, ka, iespējams, honorāra nenonākšana līdz autoram varētu būt arī čehu kolēģu vaina. Proti, nereti resursu trūkuma dēļ visi darbi starptautiskajā datu bāzē tiešām netiekot ierakstīti. Latvijā gan šādas nepilnības neesot un visi dati par autoriem un viņu radīto esot atrodami arī starptautiski.
Komponists Hrubešs e-pasta sarakstē atzīst – brīdī, kad viņš sācis taujāt par neizmaksātajiem honorāriem, iesniedzis sūdzību un nosūtījis televīzijas apkopotos datus, daļa summas tomēr saņemta.
Pēc likuma raidorganizācija maksāt tieši autoram, apejot AKKA/LAA, piemēram, šajā gadījumā, kad tiek izmantoti skaņdarbu ieraksti, nemaz nedrīkst. Bet, ja konkrētais darbs tā arī netiek reģistrēts trīs gadu laikā, atlīdzība par to tiek iemesta kopējā katlā un sadalīta starp reģistrētajiem autoriem.
Šādiem “neatklātajiem” ārvalstu mūziķiem neizmaksāto honorāru summa, piemēram, 2009.gadā sasniegusi 12 tūkstošus latu. Tā gan esot tikai neliela daļa no kopējās ārvalstu autoriem izmaksātās atlīdzības, kas bijusi vairāk nekā 770 tūkstoši.
AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis aģentūrai BNS norādīja, ka tikai 2012.gadā čehu organizācija OSA piereģistrējusi čehu autora Hrubeša darbus par iepriekšējiem periodiem. Līdz ar to attiecīgo atlīdzību par iepriekšējiem trim gadiem 2012.gada atlīdzības sadalē Hrubešs saņems.
"Iespējams, ka pats autors nav reģistrējis atsevišķus darbus savā autortiesību organizācijā, tāpēc tā tos nevarēja reģistrēt starptautiski," minēja Briģis.
Viņš uzsvēra, ka autoriem svarīgi apzināties - ja darbs netiek reģistrēts trīs gadus, tad atlīdzība par to pēc trim gadiem sadala pārējiem autoriem. Līdz ar to katram darba autoram arī Latvijā ir lietderīgi papildus informēt savu organizāciju par savu darbu izmantojumu, kā arī vienmēr pārbaudīt, vai visi darbi ir reģistrēti.
