Deputāts Seržants rosina mūža ieslodzījumu pēc trešā nozieguma

Šoziem žurnāls „Degpunktā” rakstīja par 26 ASV pavalstīs pieņemto „Three strikes law” jeb trīs straiku likumu – tas paredz, ka divreiz par nopietniem noziegumiem tiesāts noziedznieks trešajā reizē „iesēžas” uz mūžu. Likums ir nosaukts beisbola termina vārdā — straiks ir, kad sitējs ar nūju palaiž garām bumbu. Atļauts kļūdīties ir divas reizes, pēc trešās viņš iet malā.

Ja šāds likums būtu Latvijā, izvarotāji, bērnu slepkavas Ivars Grantiņš un Gundars Paipala sen būtu aiz restēm, bet Daina un Justīne būtu dzīvas. Un tas ir tikai viens piemērs.

Deputāts Kārlis Seržants toreiz atzinīgi novērtēja aizokeāna pieeju, taču atgādināja: „Krimināllikums un Kriminālprocesa likums ir Juridiskās komisijas pārziņā. Es varu iesniegt grozījumus tajā brīdī, kad likums ir atvērts, kā deputāts no citas komisijas nemaz nevaru likumu „dabūt vaļā”.”

Tagad šis brīdis ir pienācis, jo savus grozījumus Krimināllikumā iesniegusi Tieslietu ministrija, un iespēju izmantoja arī Seržants. „Esmu iesniedzis sešus priekšlikumus – par slepkavību pastiprinošos apstākļos, sevišķi pastiprinošos apstākļos, tīšiem smagiem miesas bojājumiem, izvarošanu, dzimumtieksmes vardarbīgu apmierināšanu,” Kasjauns.lv teic Seržants.

Deputāts ierosina, ka persona, kas par analoģiskiem noziegumiem iepriekš jau vismaz divas reizes notiesāta ar cietumsodu, trešajā reizē saņem mūža ieslodzījumu. Piemēram, ja noziedznieka „rēķinā” jau ir divas cietsirdīgi atņemtas dzīvības, pēc trešās slepkavības viņš brīvībā vairs neiznāktu. Tas pats attiecas uz izvarotājiem un cilvēku sakropļotājiem. „Gadījumos, kad skaidri redzams, ka cilvēks ir tendēts uz vardarbību un tā nav nejaušība,” saka Seržants.

Viņš atgādina, ka šajos Krimināllikuma pantos arī tagad ir paredzēts mūža ieslodzījums. Seržants gan savos priekšlikumos nav šos nopietnos noziegumus „apvienojis”, proti, loģiski būtu, ja, piemēram, jau par slepkavību un izvarošanu „sēdējušais” recidīvists saņemtu mūža ieslodzījumu jau par otro šādu noziegumu, nevis tikai trešo slepkavību.

„Tas būtu loģisks nākamais labojums,” piekrīt Seržants, kurš uzsver, ka arī tiesnesim ir iespējas izvērtēt šādus apsūdzētos pat bez minētajiem grozījumiem.

„Vienotības” pārstāvis, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins iebildis, ka tad jau tiesnesis trešajā reizē nemaz nav vajadzīgs. „Ja es būtu tiesnesis, un manā priekšā stāvētu cilvēks, kurš jau divreiz tiesāts par slepkavībām vainu pastiprinošos apstākļos, man nebūtu jādomā, ko viņam iedot,” neslēpj Seržants, atgādinot, ka viņa ierosmes nepavisam neatceļ tiesas pienākumu izvērtēt pierādījumus un apsūdzētā tiesības uz advokātu.

„Ja cietumos cilvēkus pāraudzinātu, nebūtu trīskāršo slepkavu. Bet ir noziedznieki, kas nav pāraudzināmi arī Zviedrijas cietumā, kam šādas tieksmes ir jau ģenētiskā līmenī. Justīnes slepkava Paipala bija sešreiz tiesāts, par izvarošanu. Pirms dažiem mēnešiem narkomāns savu bērnu nosita pret skapi – iepriekš viņš līdz nāvei sita savu māti. Pēc pieciem gadiem viņš iznāks ārā, kurš būs nākamais līķis? Civilsieva, kas viņu mēģina izglābt?” vaicā Seržants.

Saeimas balsojums par šiem grozījumiem būs ceturtdien, Seržants rēķinās ar savas frakcijas, Zaļo un Zemnieku savienības, atbalstu, Juridiskajā komisijā par bijuši arī „Saskaņas centra” deputāti, bet pret – „Vienotība” un Nacionālā apvienība.

Priekšlikumu pretinieki, šķiet, par noslepkavotajiem bērniem dzirdējuši, Seržants secina: „Jurists teorētiķis policistu praktiķi nesaprot. Es Tieslietu ministrijas pārstāvei pateicu, ka likumus, kas attiecas uz dzīvībām, raksta cilvēki, kas uz dzīvi skatās pa dienesta automašīnas logu.”

Seržantu nākt klajā ar šīm ierosmēm pamudinājis gan žurnāls „Degpunktā”, gan viņa piecu gadu pieredze LNT raidījumā „Degpunktā” un četri gadi kā preses sekretāram Ieslodzījuma vietu pārvaldē: „Tur es pats savām acīm redzēju cilvēkus, par kuriem nevarēju saprast, kā viņi pēc pāris gadiem var nākt ārā. Bija viens vecumā pāri 50 gadiem, kopējais cietuma stāžs – 70 gadi, tikai priekšlaikus atbrīvots padomju laika amnestijās, bija pāris slepkavības, laupīšanas, smagi miesas bojājumi.”

Māris Puķītis, Foto: Lita Krone, Evija Trifanova/LETA