Teātra zinātnieces: Krodera fenomenu raksturo laikmetīgas izrādes un jauneklīga personība
Mūžībā aizgājušais teātra režisors Oļģerts Kroders bija izcila personība, kura izrādes izcēlās ar laikmetīgumu un iekšējo brīvību, un arī režisors, par spīti smagajai dzīves pieredzei, vienmēr saglabāja lielisku humora izjūtu, atzina teātra zinātnieces Līga Ulberte un Maija Svarinska.
"Šis rīts daudziem ir nācis ar lielu šoku, jo man subjektīvi bija tāda sajūta, ka Oļģerts Kroders ir mūžīgs," sacīja Ulberte.
Raksturojot Krodera fenomenu teātrī, viņa uzsvēra režisora absolūto demokrātismu un iekšējo brīvību. "Absolūts demokrātisms gan kā personībai, gan kā māksliniekam, kurš atļāvās savās izrādēs būt iekšēji brīvs pat tad, kad tas it kā nebija iespējams, kurš nekad mākslā nav melojis un vienmēr ir runājis par to, kas viņam ir licies būtiski, ‒ par individuālu izvēli, tiesībām būt pašam, par cilvēku attiecībām," pastāstīja teātra zinātniece.
Viņa norādīja, ka ar psiholoģisko teātri veiksmīgi turpina nodarboties daudzi Latvijas režisori, tomēr Kroders ar savu personību un laikmeta pieredzi bija īpašs.
"Tajā ziņā viņš bija pēdējais no šīs paaudzes, kas vēl ir mācījušies Latvijas brīvvalsts laikā un nākuši no pavisam citas tradīcijas, ar ārkārtīgi smagu dzīves pieredzi, kas pēc tam ielikta teātrī," teica Ulberte.
Savukārt Svarinska izcēla Krodera izrāžu laikmetīgumu un jauneklību. "Tur nebija nekā vecišķa. Viņam bija tik daudz gadu, bet izrādes ‒ jaunas, sparīgas, dzīvelīgas. Katrreiz viņa izrādes ir uzrunājušas skatītājus ar vēstījumu, ka jādzīvo, lolojot savu personību, nevis mantisko pasauli, kas ir apkārt," viņa pavēstīja.
Lai arī Kroders bija izgājis cauri Sibīrijai un ļoti smagiem dzīves apstākļiem, viņā nebija ļaunatminīguma, norādīja Svarinska. "Viņā nebija aizvainojuma un tendences saredzēt slikto cilvēkos. Tieši otrādi ‒ viņš varēja pasmieties, ka cilvēki tādi ir, bija atvērts un mīlošs," viņa piebilda, atgādinot arī par Krodera izcilo humora izjūtu.
Teātra zinātniece arī uzsvēra Krodera izcilās pedagoga prasmes: "Viņš prata nevienam nepateikt skarbu vārdu, bet vienlaikus dot mājienu jaunajam režisoram vai aktierim, kur viņš kļūdās vai rīkojas aplami."
"Oļģerts Kroders teātra režijai un teātra mākslai kopumā ir tāds pats zaudējums kā teātra kritikai Lilija Dzene," sacīja Svarinska.
Jau vēstīts, ka leģendārais teātra režisors Kroders mūžībā aizgāja trešdien, 10.oktobrī, deviņdesmit viena gada vecumā.
Kroders dzimis 1921.gada 8.septembrī Rīgā aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa, tulkotāja Roberta Krodera ģimenē. 1940.gada septembrī viņš sācis mācības Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, bet 1941.gada 14.jūnijā nejaušības dēļ kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju. Latvijā Kroders atgriezies 1956.gadā un nodarbojies ar teātra kritiku. 1959.gadā viņš sācis strādāt Liepājas teātrī, pirmā izrāde profesionālajā teātrī ‒ Jāņa Kalniņa opera "Ugunī". Ģimenes intelektuālās tradīcijas, paša neatlaidīgais darbs un plašas kultūras intereses izveidojušas Kroderu par vienu no erudītākajām personībām Latvijas teātra mākslā.
Kroders bija Valmieras teātra režisors (1964‒1974 un kopš 2001), Liepājas teātra režisors (1959‒1964) un galvenais režisors (1974‒1989), kā arī Nacionālā teātra galvenais režisors (1990‒1995).
Krodera pēdējā iestudētā izrāde Valmieras teātrī bija Aleksandra Ostrovska "Līgava bez pūra", kuras pirmizrāde bija šā gada jūnijā. Viņam bija arī plānots jaunajā sezonā kopā ar režisori Inesi Mičuli iestudēt Aleksandra Mardaņa traģikomēdiju "Mātes un meitas".
