Kāpēc tikai radaru? Ir arī luksofori...
Rīgā uzradies motociklists, kurš gāž nost nīstos fotoradarus un aizmūk, pārsniedzot ātrumu, bet filmiņu ar šo veikumu ievieto internetā. Ja tīmekļa komentāru kopējo noskaņu var uzskatīt arī par sabiedrisko domu kopumā, tautas nostāja ir skaidra – tas ir sen gaidīts varonis.
Šaubu nav, veids, kādā īstenots šis radaru projekts, ir pirmām kārtām komerciāls pasākums, tikai pēc tam satiksmes drošības uzlabojums. Privātfirma nav labdarības iestāde, tā radarus liek, kur tai ērtāk un ātrāk nopelnīt.
No otras puses, vai šādi pseidovaroņi radarus gāztu tikai „nepareizajās vietās”? Nedomāju gan, tāpat kā firma grib nopelnīt, tā arī šāds džigits grib traukties, cik ātri vēlas, jebkurā vietā, vienalga, vai taisna šoseja, lauku ceļš vai tilts Rīgas centrā. Un kas par to, ka varbūt pretī gadīsies tāds pats džigits.
Un, ja jau liela daļa publikas ir sajūsmā, kāpēc nenolauzt arī ceļa zīmi, nesasist luksoforu, glīti neaizkrāsot gājēju pāreju, nenobraukt kādu neuzmanīgu večiņu? Galu galā, kāda zivtiņa pēc vajadzīgas ziemas riepas un tehniskā apskate? Lai taču katrs atbild pats par sevi, bet, ja kādu nobrauca – nu, tāds liktenis. Mediķi gan izteikušies, ka radaru darbības laikā viņiem bijis mazāk darba... Nu, jokaini cilvēki, mūsu laikos taču jāpriecājas, ka tev ir darbs!
Diezgan absurdi spriedelējumi, vai ne? Bet kādam taču traucē arī sarkanā gaisma un gājējs, kas „muļļājas” uz pārejas... Un kāds var gadīties „tautas varoņa” ceļā. Arī komentētāja tuvinieks.
