Aigars Apinis: vajadzēja 12 gadus, lai ierēdņi ieraudzītu paraolimpisko sportu

"Man vajadzēja iziet četras paraolimpiskās spēles, lai tas līmenis tiktu pierādīts. Tas viennozīmīgi ir pozitīvs lēmums, jo visās citās valstīs paraolimpieši un olimpieši tiek līdzvērtīgi, adekvāti vērtēti. Tas ir augstākais līmenis, jo paraolimpiskās un olimpiskās spēles ir lielākie pasākumi sportā," intervijā pauda sportists.

Apinis uzskata, ka Nacionālās sporta padomes lēmums, kas uz valdību virzīs lēmumprojektu pirmās līdz sestās vietas ieguvējus Londonas olimpiskajās spēlēs prēmēt vienādi un ar noteikumos pieļauto maksimālo naudas balvas apmēru, pozitīvi ietekmēs arī paraolimpiskā sporta kustību kopumā.

"Tā sajūta, kad tu ej pa ielu Latvijas formā, tevi pamana, nāk klāt un saka – mēs redzējām, kā tu sacenties lielajā forumā, malači, latvieši. Tā publika, kas atbalsta visus atlētus, ļauj saprast, ka tas ir tā vērts – dzīvot un cīnīties, lai mūs sāk novērtēt," sacīja Apinis.

Pēc viņa vārdiem, "man viss ir pakārtots tikai sportam". Atlēts domā, ka ir jācīnās, lai sports patiešām būtu sportistu darbs – par to jāsaņem dienas nauda vai alga un tas tiktu ieskaitīts arī darba stāžā. Sportistiem jābūt iespējai pilnvērtīgi nodoties savam darbam, nevis meklēt citus ienākumus. Apinis uzskata, ka tad, kad arī tas būs sakārtots, Latvijas vārds sportā varēs izskanēt pasaulē plašāk.

Prēmiju par 2012. gada olimpiskajās spēlēs iegūto zelta medaļu lodes grūšanā Apinis ieguldīs attīstībā, lai varētu sasniegt vēl labākus rezultātus. Jāpadomā arī par savu drošību, jo "sports ir sports un tu nekad nevari būt pārliecināts, jebkurā brīdī kaut kas var noiet greizi – rasties veselības problēmas".

"Man patīk – es vienmēr esmu gājis un cīnījies, lai cilvēki redz mūs, lai mēs, cilvēki ar ierobežotām kustībām, būtu sabiedrībā un darbotos un lai mūs novērtētu. Protams, ja ir treniņu process, tad es atsaku piedalīšanos pasākumos, jo fiziski nevaru visu savienot," pastāstīja sportists.

Jau vēstīts, ka tikai pēc 2012. gada olimpiskajām spēlēm Londonā valdība lēma, ka paraolimpiešu sasniegumi ir vismaz tikpat vērtīgi kā olimpiešu. Spēkā esošie noteikumi tika atzīti par diskriminējošiem, jo tie paredzēja, ka sportisti ar kustību traucējumiem par izciliem sasniegumiem sportā saņem uz pusi mazākas prēmijas nekā citi sportisti. "Tā ir attieksmes maiņa," pēc valdības lēmuma atzina labklājības ministre Ilze Viņķele.

Valdība par balvām sportistiem lems 30.oktobrī.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pavēstīja, ka sporta padomes sagatavotais projekts valdībai paredz Latvijas Riteņbraukšanas federācijas sportistam Mārim Štrombergam par olimpisko zeltu piešķirt naudas balvu simts tūkstošu latu apmērā pēc nodokļiem.

Savukārt Mārtiņam Pļaviņam un Jānim Šmēdiņam par trešo vietu pludmales volejbolā katram 27 tūkstošus latu pēc nodokļu samaksas.

Inetai Radēvičai par Londonā izcīnīto ceturto vietu tāllēkšanā paredzēts piešķirt 28 466 latus, tostarp 6866 latus nodokļu samaksai, bet viņas trenerei Innai Radēvičai – 14 066 latus, tostarp 3266 latus nodokļu samaksai.

Latvijas Paralimpiskās komitejas sportistam Apinim par paraolimpiskajās spēlēs Londonā izcīnīto pirmo vietu lodes grūšanā paredzēts piešķirt 133 000 latu, tostarp 33 000 latu nodokļu samaksai, bet viņa trenerim Aldim Šūpulniekam plānots piešķirt 33 000 latu, tostarp 8000 latu nodokļu samaksai.

Bet Latvijas Paralimpiskās komitejas sportistam Rihardam Snikum par paraolimpiskajās spēlēs Londonā izcīnīto ceturto vietu iejādē – 28 466 latus, tostarp 6866 latus nodokļu samaksai, bet viņa trenerei Olgai Šellerei plānots piešķirt 5 427 latus, tostarp 1107 latus nodokļu samaksai.

Ja sportistam ir vairākas medaļas vai salīdzinoši augstas vietas, prēmija tiek piešķirta tikai par augstāko vietu.

Prēmijas paredzēts piešķirt arī sportistu atbalsta personālam un viņu pārstāvētajām federācijām.

Kopumā prēmijām pēc Londonas olimpiskajām spēlēm prasīti 664 400 latu.

BNS, Foto: Edijs Pālens, Ieva Čīka/LETA