Uzraksti svešvalodās Jelgavas stacijā vainagojās ar Valodas centra sodu. Deputāti: tas ir absurds ķeksīša darbs!

Jelgavas stacijā ir arī daudz ārvalstu viesu un būtu tikai loģiski, ja informācija būtu arī viņiem saprotamā valodā. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Valsts valodas centrs (VVC) janvāra sākumā sodījis „Latvijas dzelzceļa” amatpersonas par Valsts valodas likuma normu neievērošanu par visnotaļ diskutablu jeb formālu pārkāpumu - Jelgavas dzelzceļa stacijā uz tablo bija informācija ne tikai latviešu, bet arī angļu un krievu valodā. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par šādu pārkāpumu amatpersonu var sodīt no 35 līdz 140 eiro, bet VVC neatklāj, cik amatpersonu un ar cik lielu naudas sodu viņas sodītas.

VVC Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna skaidrojusi, ka Jelgavas stacijā bija pārkāpts Valsts valodas likuma 21. pants, kas nosaka: valsts uzņēmumam, kāds ir arī „Latvijas dzelzceļš”, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā. Ministru kabineta noteikumi gan pieļauj dažus izņēmumus, kad pieļaujama svešvalodu lietošana, no kuriem būtiskākie ir ar starptautisko tūrismu, starptautiskiem pasākumiem un drošības apsvērumiem saistīta informācija. Tas, piemēram, attiecas uz Rīgas staciju, bet ne uz Jelgavas un citām dzelzceļa stacijām. „Mēs nevaram visu valsti pārvērst par starptautisku tūrisma objektu, turklāt Jelgavas stacijā svešvalodās sniegtā informācija ir vispārīga un ārvalstu tūristiem nekādā veidā nepalīdz pārvietoties,” norādīja Pāvulēna.

Gan „Latvijas dzelzceļš”, gan tūrisma nozares un pašvaldības pārstāvji šādu sodu uzskata par absurdu, jo tūristi viesojas ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā, un viņiem pienāktos sniegt informāciju saprotamā valodā. Bet, ko par to saka likumu pieņēmēji?

„VVC ir īstenojis savas likumā noteiktās funkcijas”

Cik VVC uzliktais sods ir pamatots, portāls Kasjauns.lv lūdza skaidrot tiesību zinātņu doktoru, Saeimas deputātu Andreju Judinu („Vienotība”). Viņš teica:

„VVC kā Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošas valsts pārvaldes iestādes rīcība ir nozīmīgs Valsts valodas likuma īstenošanas instruments. Savukārt Valsts valodas likuma mērķi ir saistīti ar latviešu valodas lietošanas aizsardzību un sabiedrības integrāciju latviešu valodas telpā. No vienas puses ir jāatzīst, ka šo Valsts valodas likuma mērķu sasniegšana ir ilgstošs process, turklāt arī sabiedrības integrācija latviešu valodas telpā nav pilnībā sasniegta. No otras puses – globalizācija un Latvijas integrācija Eiropas kultūrsociālajā telpā liek uzdot jautājumus par citu valodu vietu Latvijas publiskajā telpā.

VVC ir uzlicis sodu „Latvijas dzelzceļam” – valsts kapitālsabiedrībai, kurā Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja. Šajā gadījumā informācija uz dzelzceļa tablo pēc VVC sniegtās informācijas (vilciena nr., atiešanas laiks, atiešanas ceļš un galamērķis) netika uzskatīta par tūristiem saistošas informācijas pasniegšanu, jo nekorelē ar informāciju uz vilciena biļetēm un nevar ārvalstu viesiem dot saprotamu informāciju par viņu ceļojumu. Tas noskaidrojās ilgstošas saziņas rezultātā un šajā, kā arī līdzīgos gadījumos, pārkāpuma protokola sastādīšana ir galējais solis, ko VVC veic, ja iestāde vai uzņēmums nevēlas mainīt savu praksi. Iespējams, „Latvijas dzelzceļam” būtu jāpārdomā dažādos kanālos (biļete, tablo, balss paziņojumi) sniegtās informācijas korelācija, lai tā kļūtu ārvalstu lietotājiem draudzīgāka, tomēr pašreiz piedāvātais informācijas apjoms nav tāds, kura tulkošana būtiski palīdzētu ārvalstu viesiem orientēties. Tāpat, veicot informācijas dublēšanu, ir jāpārdomā, kurās valodās tā tiek dublēta, kas varētu būt korelējams atkarībā no ārvalstu viesu plūsmas.

Tā kā „Latvijas dzelzceļš” grasās pārsūdzēt VVC uzlikto sodu, tad gala lēmumu konkrētajā lietā pieņems tiesa. No likumdevēja viedokļa raugoties, VVC ir īstenojis savas likumā noteiktās funkcijas tam deleģēto kompetenču ietvaros. Pēc VVC pārstāvja sniegtā paskaidrojuma analīzes, ir saprotams, minētās darbības ir veiktas Valsts valodas likuma mērķu sasniegšanai un šobrīd likumdevējam nav iemesla apšaubīt šajā likumā noteikto normu leģitimitāti.

Valsts valodas likums nepieļauj kādus izņēmuma gadījumus, kad tajā noteiktās normas varētu nepildīt. Tomēr VVC veic katra gadījuma izvērtēšanu un sper soļus pārkāpumu novēršanā arī bez administratīvā soda uzlikšanas. Tāpat VVC veic izvērtējumu situācijām, vērtējot to, kuros gadījumos svešvalodu lietošana līdztekus valsts valodai ir pieļaujama un kuros nē”.

- Tomēr brīžiem liekas, ka VVC pārlieku „piekasās” nenozīmīgiem pārkāpumiem. Piemēram, nesen tika nostrostēta Kārsavas novada dome, jo tā bija izvietojusi ielu nosaukumu plāksnītes nevis latviešu literārajā valodā, bet gan latgaliešu dialektā. Vai to tik tiešām uzskatāt par valsts valodas apdraudējumu?

- Šajā gadījumā ir jāatzīmē, ka latgaliešu rakstu valoda nav un nekad nav bijusi kodificēta (pilnīgi vienotā stilā – red.piez.). Malienā ir viena izrunas forma, Balvos cita, Baltinavā – vēl savādāka. Turklāt valsts valodas likuma mērķis ir arī vienotas latviešu valodas telpas veidošana un uzturēšana, lai, piemēram, cilvēks no Kurzemes (kur, kā zināms, arī ir izplatīts savdabīgs latviešu valodas dialekts) spētu saprast un orientēties visos Latvijas novados vienlīdz komfortabli un valsts un pašvaldību uzdevums ir nodrošināt šo vienoto latviešu valodas telpu.

Izskatās pēc „ķeksīša”

Vairāki Saeimas deputāti VVC lēmumu sodīt „Latvijas dzelzceļa” amatpersonas par uzrakstiem Jelgavas dzelzceļa stacijā sauc par absurdu. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis to Kasjauns.lv komentēja: „VVC, manuprāt, ir ļoti formāli vērtējis uzrakstus Jelgavas dzelzceļa stacijā. Izskatās pēc „ķeksīša” darba. Vai konkrētais ierēdnis nav iztēlojies sevi kādā no valstīm, kuras valodu viņš/viņa nesaprot?! Absurds!”

Savukārt latgaliešu valodas kaismīgais aizstāvis, Saeimas Juridiskās, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Juris Viļums (Reģionu apvienība) portālam Kasjauns.lv pauda:

„Man visaktuālākais, protams, ir Kārsavas ielu nosaukumu gadījums. Bet arī ar svešvalodu lietojumu ir pietiekoši daudz neskaidrību. Varu uzskaitīt vairākus piemērus: * valsts kapitālsabiedrības („Latvenergo”, „Lattelecom” un citas) sūta informāciju gan latviski, gan krieviski. Kāpēc?; * uz valsts ceļu zīmēm jocīgi tiek atveidoti citu valstu pilsētu nosaukumi. Piemēram, gandrīz uz visām A6 ceļa zīmēm tiek rakstīts divreiz kaimiņu valsts pilsētas nosaukums - vienreiz latviešu valodā, otrreiz krieviski, bet latīņu (!) burtiem: MASKAVA - MOSKVA (RUS). Tas atkārtojas vismaz kādas reizes desmit. Manuprāt pietiktu ar MASKAVA (RUS), bet labāk klāt pieliktu vēl kādu Latvijas pilsētu. Šajā gadījumā - Rēzekni? Tas pats ir uz zīmēm, kas attiecas uz Lietuvas un Igaunijas pilsētām”.

„Ierēdņi strikti vadījušies pēc likuma burta, neņemot vērā likuma garu”

Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Jelgavas stacijas tablo uzrakstu gadījumā saskata zināmu neloģiskumu. Viņa Kasjauns.lv teica: „Lai juridiski pilnīgi korekti analizētu šo situāciju, visdrīzāk būtu nepieciešams iepazīties gan ar VVC pieņemtā lēmuma saturu, gan arī stacijā izvietoto informāciju, taču no tiem faktiem, kas izklāstīti, noprotams, ka jebkurā gadījumā attiecīgi izvietotā informācija bija paredzēta „Latvijas dzelzceļa” klientiem - potenciālajiem vilcienu pasažieriem, tostarp tūristiem, kas nepārvalda valsts valodu.

Manuprāt, šī situācija rada bažas, ka šajā gadījumā VVVC ierēdņi ļoti strikti vadījušies pēc likuma burta, neņemot vērā likuma garu, kā dēļ likums piemērots ļoti formāli. Pieļauju, ka visdrīzāk šādas informācijas izvietošanu noteikusi reāli iepriekš pastāvējusi nepieciešamība darbiniekiem to sniegt saviem klientiem svešvalodās, tādēļ gan klientu ērtībai, gan arī atvieglojot uzņēmuma darbinieku ikdienas darbu, pieņemts lēmums par tās izvietošanu.

Jāņem vērā, ka dzelzceļa stacijas ir vietas, kurās visai bieži uzturas ārvalstu tūristi, īpaši Jelgavā, kur iespējams apskatīt ne mazums kultūrvēsturisku objektu un vietu, un jautājums, vai šāds aspekts ticis vērtēts pirms soda uzlikšanas, nav skaidrs.

Jāuzsver, ka arī valdības pieņemtajos „Noteikumos par valodu lietošanu informācijā” ir ietverti noteikti izņēmumi Valsts valodas likuma 21. panta lietojumam, paredzot, ka līdztekus valsts valodai, attiecīgās institūcijas un personas var lietot svešvalodu, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija ir saistīta, piemēram, ar starptautisko tūrismu vai drošības apsvērumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir svarīgi izvērtēt publiski izvietotās informācijas saturu, taču ikviens gadījums tomēr izvērtējams individuāli, ņemot vērā gan samērīguma, gan taisnīguma principus”.

Tai pašā laikā Kasjauns.lv novēroja, ka publiskajā telpā ir vērojami daudz būtiskāki pārkāpumi jeb latviešu valodas ignorēšana. Rīgas centrā uz kādas aptiekas durvīm informācija par to, ka tā ir atvērta, ir apzīmēta ar burtiem „OPEN”, bez paskaidrojuma, ko tas nozīmē latviski, savukārt kādā lielveikalā piktogrammas brīdinājums par slidenu grīdu „izrotāts” tikai ar uzrakstiem spāņu un angļu valodā: „peligro suelo mojado” un „caution wet floor”. Par šiem pamanītajiem absurdiem Āboltiņa saka:

„Piekrītu, ka likums formāli netiek ievērots, un tā kā šajos gadījumos patiešām var rasties situācijas, kad klientiem nav skaidra izvietoto paziņojumu būtība, tad brīdinājuma izteikšana ar lūgumu papildus arī valsts valodā dublēt informāciju, manā ieskatā  būtu samērīgs situācijas risinājums”.

Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) absurdumu „Latvijas dzelzceļa” amatpersonu sodīšanā nesaskata un portālam pauda: „VVC ir pildījis Saeimas pieņemto Valsts valodas likumu. Jelgavas dzelzceļa stacija arī nav starptautiska dzelzceļa stacija, uz kuru varētu būt attiecināms izņēmums”.

Pāršauts pār strīpu

Tikmēr tūrisma un dzelzceļa nozares pārstāvji, kā arī Jelgavas pašvaldība izsaka izbrīnu un nosoda VVC vēlmi sodīt „Latvijas dzelzceļu”.

Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas izpilddirektore Astrīda Trupovniece norāda, ka informācijas nodrošināšana angļu un krievu valodā dzelzceļa stacijās līdzās valsts valodai nebūtu sodāms pārkāpums. Pēc viņas teiktā, piemērojot administratīvo sodu, ir „pāršauts pār strīpu”.

Jelgavas pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga galvenā speciāliste Ilze Ķuse „Latvijas dzelzceļam” piespriesto sodu nosauca par „ierobežojošu un netālredzīgi lēmumu”: „Lai tūristi Jelgavā varētu nokļūt līdz apskates objektiem, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem vai starptautisko festivālu un citu pasākumu norises vietām, svarīgi ir nodrošināt informācijas pieejamību pilsētā, tai skaitā dzelzceļa stacijā, svešvalodās”.

„Latvijas dzelzceļš” nolēmis VVC lēmumu pārsūdzēt. Uzņēmuma pārstāvis Māris Ozols norāda: „„Latvijas dzelzceļš” modernizēja stacijas un peronus ar mērķi padarīt tos ērtus un pieejamus visām sabiedrības grupām - arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī ārvalstu tūristiem. Ņemot vērā, ka dzelzceļš ir paaugstināta riska zona, informācijai par tā lietošanu jābūt visiem saprotamai un pieejamai, tāpēc uz informatīvajiem tablo līdzās lieliem burtiem rakstītai informācijai latviski ar mazākiem burtiem norādīta informācija arī svešvalodās”. Vienlaikus viņš atzīmē, ka mērķis veicināt ārvalstu tūrismu Latvijā iekļauts arī valdības deklarācijā. Jelgava ir viena no lielākajām Latvijas pilsētām, un daudzi uz turieni dodas tieši ar vilcienu.

Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis, publicitātes foto, „Facebook”, Edijs Pālens/LETA, Evija Trifanova/LETA