Miljonārs Andris Bērziņš netic, ka Latvijā ir tik liela nabadzība. VIDEO
Prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka Latvijā nav tik liela nabadzība, kā to uzrāda statistiskie dati un ekonomistu pētījumi. Viņš saka, ka uz „dažiem piemēriem” nedrīkst vērtēt kopējo valsts nabadzības līmeni.
Latvijas iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma un mēs šajā ziņā esam trešā sliktāka valsts ES. Pēc Labklājības ministrijas datiem lielākajā nabadzības riskam pakļautajā grupā Latvijā kopumā ir 425 000 jeb piektdaļa iedzīvotāju, kuru mājsaimniecību ienākumi ir ap 150 vai mazāk latu mēnesī.
Prezidents: „daži piemēri” neliecina par nabadzību Latvijā
Toties Valsts Prezidents, kurš ir ne tikai miljonārs, bet arī ieguvis Latvijas bagātākā pensionāra titulu (gadā viņš saņem Ls 55 000 lielu pensiju) intervijā TV3 raidījumam „Nekā Personīga” izteica šaubas, vai „daži piemēri” var kalpot kā pierādījums apgalvojumam, ka Latvijā krīze nekad nav beigusies un daudzi dzīvo uz nabadzības robežas.
Vaicāts, ko viņš domā par „Re:Baltica” un ekonomistu apvienības „BICEPS” īstenoto nabadzības pētījumu, prezidents teica - lai atklātu patieso situāciju, tā esot jāpēta un uz dažiem piemēriem nevarot balstīt priekšstatu par kopējo ainu, ka viss ir tik slikti, kā izskatās. Bērziņš raidījumam paziņoja, ka informācijas par Latvijā valdošo nabadzību esot vēl par maz.
Prezidents negrib piekrist, ka Latvijā GINI indekss (pēc tā mēra nabadzību) pasliktinās. „Tad tomēr jāatrod metode, kā precīzāk novērtēt cilvēku reālos ienākumus,” sacīja Bērziņš un turpināja: „Mums reāla skaidra saprašana nav. Es esmu par to pilnīgi pārliecināts.”
„Jāvērtē ļoti piesardzīgi un objektīvi”
Prezidents Bērziņš par GINI indeksu „ Nekā personīga” teica: „Šo te vērtēt un it sevišķi pēc.., ka tas saistīts ir ar to uzsvēršanu, ka Latvijā GINI indekss pasliktinās, es tam negribu piekrist. Tad tomēr jāatrod ir metode, kā precīzāk novērtēt cilvēku ienākumus reālos. Jo, ja mums vēsta, ka mums ir ļoti liels tomēr šīs te pelēkās ekonomikas sektors, tad ir jautājums, kurā vietā uzskaitās tie viņa ieņēmumi? Ja saka, tur var strīdēties 30% vai 40% no kopējā, tad tas arī dod ieņēmumus un tas ļoti izkropļo šo te kopējo situāciju. Vērtējot šo konkrēto, ko jūs man prasījāt, man liekas, ka nav labi, ko es arī Sprūdža kungam pārmetu, ka nevar no negatīvā būvēt... izdarīt... No dažiem negatīviem piemēriem nevar izdarīt kopējos secinājumus un būvēt nākotnes attīstību.”
Valsts pirmā amatpersona turpināja: „Es uzskatu, ka tur ir... Visas šīs lietas ir jāvērtē tomēr tā ļoti piesardzīgi un objektīvi. Es iepazinos ar... tieši šis „Eurostat” pētījums, kur Latvija ir faktiski trešā sliktākā Eiropas Savienībā, jo rāda tas, ka 40% mums ir zem nabadzības līmeņa. Vācijā ir, viņi rādīja, ka ir 21,3%. Es redzēju, kā Vācija noreaģēja uz šo, izlasīja un kā viņi to vērtē. Viņi novērtē, ka viņiem šis indekss ir... reālais viņš ir zem 5%. Protams, es nedomāju, ka mums ir četrreiz labāk, ja, bet to, ka tur ir koeficients ievērojams tajā reālajā dzīvē...
Miljonārs Bērziņš savu pensijas uzkrājumu jau atpelnījis
Vienlaikus prezidents domā, ka nav pareizi vilcināties ar neapliekamā minimuma celšanu, kam vajadzētu būt 200 latu līmenī. Viņš arī norādīja, ka par to šonedēļ tikšot spriests ar finanšu ministru. Prezidents, taujāts par lielajām atšķirībām starp māmiņu algām Latvijā, kur bagātākie saņem tūkstošus, atzīst, ka tas nav taisnīgi un tā saucamajām māmiņu algām un bezdarbnieku pabalstu izmaksām valstī nav noteikti pietiekami stingri griesti, ja, piemēram, kāds Latvijas Bankas darbinieks pērn tēta algā saņēmis 55 tūkstošus latu. Tā nedrīkst palikt, saka Bērziņš raidījumam: „Tas ir pilnīgi demoralizējoši un arī ilgtermiņā ļoti bīstami no sabiedrības saskaņas viedokļa.”
Vaicāts, kā prezidents šo situāciju vērtē saistībā ar savu pensiju, viņš retoriski atbildēja: „Es savā laikā ilgu laiku nomaksāju visu, kas pienācās. Tad varbūt nebija arī godīgi man strādāt vispār?” Viņš „Nekā Personīga” teica, ka nekaunas, ka saņem tādu pensiju.
Savukārt raidījums norāda, ka laika posmā no 1996. gada līdz šim brīdim Bērziņa uzkrātais indeksētais 1. līmeņa pensijas kapitāls ir 213 244 lati. Spriežot pēc valsts amatpersonu deklarācijām, prezidents mēnesī saņem virs četriem tūkstošiem latu lielu pensiju, gadā tie ir 55 tūkstoši un deklarācijās ziņas par to parādās no 2007.gada.
Tas nozīmē, ka Bērziņš jau 2011.gadā savas iemaksas sociālajā budžetā bija atpelnījis. Kopš tā laika līdz pat šai dienai prezidentu uztur visi nodokļu maksātāji, kuri ar saviem nodokļiem papildina aizvien dramatiski rūkošo sociālo budžetu. Pretēji milzu māmiņu algām un bezdarbnieku pabalstiem, ko prezidents uzskata par netaisnīgiem, kad runa ir par paša pensiju, viņš šajā gadījumā netaisnīgumu nesaredz.
Skatieties video: Valsts Prezidents intervijā TV3 raidījumam „Nekā Personīga”
