Zatlers nav gatavs atteikties no savas eksprezidenta pensijas
Eksprezidents Valdis Zatlers, tagad Reformu partijas līderis, uzskata, ka pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa ierosinājums apturēt pensijas izmaksu tiem eksprezidentiem, kuri atgriežas aktīvajā politikā, ir uzskatāma par politisko represiju.
Saeimas deputātiem drīzumā būs jālemj par bijušo prezidentu sociālo garantiju samazināšanu, ko ierosinājis pašreizējais prezidents Bērziņš. Iespējams, ka Latvija sekos citu valstu piemēram un noteiks, ka, līdz ar atgriešanos aktīvajā politikā, bijušajam prezidentam tiek apturēta pensijas izmaksāšana. Bijušais prezidents Zatlers to uztvertu kā politisku represiju, lai liegtu kādam iekļauties aktīvajā politikā, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Pašlaik šāda norma likumprojektā nav paredzēta. Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars atklāja, ka tas darīts apzināti, lai Valsts prezidentam un viņa biroja darbiniekiem neviens nepārmestu vēršanos pret kādu no iepriekšējiem prezidentiem, jo viens no tiem (Guntis Ulmanis) pēc prezidenta pilnvaru beigām atgriezās politikā, bet otrs (Valdis Zatlers) – aktīvi darbojas politikā vēl šobrīd.
Valdis Zatlers „Neatkarīgajai Rīta Avīze” teicis: „Es pašreizējā prezidenta lēmumus nekomentēju – tas jau ir sen pateikts, taču, ja jūs man jautājat, tad tā būtu politiska represija, kas liegtu nodarboties ar politiku.” Savukārt Pastars informēja, ka virknē Eiropas valstu tā ir normāla prakse – atņemt vai uz laiku apstādināt pensijas izmaksu bijušajam prezidentam, ja viņš, piemēram, atgriežas aktīvajā politikā, kļūst par tiesnesi vai tiesībsargu.
Jāteic, ka līdz šim neviens bijušais Valsts prezidents nav komentējis Bērziņa virzīto likumprojektu par eksprezidentu garantiju samazināšanu. Valsts prezidents iecerējis bijušo prezidentu sociālo garantiju spilvenu padarīt krietni plānāku. Proti, saskaņā ar Saeimas Juridiskajai komisijai piedāvāto likumprojektu paredzēts, ka, Valsts prezidenta pilnvarām beidzoties, līdz šim garantētais dzīvoklis vairs netiks piešķirts. Šāda prakse ierasta esot, piemēram, Polijā, Čehijā un Vācijā. Lai kompensētu neesošo dzīvokli, rosināts būtiski palielināt bijušo prezidentu pensijas. Ja pašlaik likums noteic, ka bijušajiem prezidentiem pensijā izmaksā 50% no algas jeb apmēram 1125 latus uz rokas, tad likumprojekts paredz pensiju paaugstināt līdz 1912 latiem uz rokas jeb 85% no prezidenta algas. Ar šādu summu pilnībā pietiktu, lai bijušais prezidents varētu atļauties īrēt dzīvokli, ja pašam tādu dzīves laikā nav izdevies iegādāties. Šī norma gan netiks attiecināta uz dzīvokļus līdz šim jau saņēmušajiem eksprezidentiem, līdz ar to viņi arī nesaņems pensijas paaugstinājumu.
Savukārt no lepniem braucamajiem eksprezidentiem gan būs jāatvadās un jāsamierinās ar pieticīgākiem spēkratiem. Saskaņā ar Bērziņa virzīto likumprojektu, kad pienāks laiks šo eksprezidentu braucamos mainīt, jaunie auto nedrīkstēs būt dārgāki par 25 tūkstošiem latu plus PVN (Ls 30 250). Ja eksprezidenta automašīnu nomās, tad ikmēneša maksa nedrīkstēs pārsniegt 919 latus, turklāt par šo naudu automašīnu vajadzēs arī uzturēt – mainīt riepas, maksāt ceļu nodokli un iziet tehnisko apskati. Šī summa, salīdzinot ar daudz turīgāko Vāciju, ir krietni lielāka.
Pilnīgi precīzi aprēķināt eksprezidentu garantiju apcirpšanu uz valsts izdevumiem gan nav iespējams, bet applēsts, ka valsts ik gadu tādējādi ieekonomētu apmēram 40 tūkstošus latu.
