Vadims Jerošenko: valdība ignorē iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli par eiro ieviešanu
„Valdība, apgalvojot, ka papildus inflācijas līmenis, ieviešot eiro, nebūs lielāks par 0,1 – 0,3% noklusē, kā šā procesa sekas kopumā izjutīs iedzīvotāji. Izdevumi eiro ieviešanai Latvijā būs gandrīz 400 miljoni latu, un tie tā vai citāti tiks pārlikti uz iedzīvotāju pleciem,” - uzskata finansists, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.
„Lai gan neskaitāmu veikto aptauju un pētījumu dati liecina, ka pārliecinošs Latvijas iedzīvotāju vairākums iestājas pret eiro, valdība ar speciālu likumu par eiro ieviešanu ir pasludinājusi šo uzdevumu par vienu no valsts galvenajiem mērķiem,”- viņš uzsver.
Valdības atbalstītais likums par eiro ieviešanu nepārprotami parāda valsts pilsoņu vairākuma viedokļa ignorēšanu. „Demokrātiskā valstī valdībai ir obligāti jāieklausās un jāņem vērā iedzīvotāju vairākuma viedoklis, - uzskata Vadims Jerošenko. – Bet pašlaik mēs redzam, ka lēmums par eiro ieviešanu tiek pieņemts pretēji vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju interesēm”.
Latvijas Bankas un valdības galvenais arguments ir – ka vienkāršie cilvēki līdz galam nesaprot eiro nozīmi un svarīgumu Latvijas ekonomikai, un ka uzņēmumi vairumā gadījumu iestājas par eiro ieviešanu. Taču šis arguments neiztur kritiku.
Pirmkārt, valsts līmenī nav tikusi veikta neviena nopietna Latvijas uzņēmēju aptauja, lai noskaidrotu viņu attieksmi pret eiro. Otrkārt, šā gada pavasarī korporatīvo finanšu kompānija „Laika stars” veica pētījumu, kura gaitā noskaidrojās, ka lielākā daļa uzņēmumu neatbalsta eiro ieviešanu 2014. gadā.
Kā galvenos iemeslus pret eiro ieviešanu uzņēmēji minēja valsts izdevumu pieaugumu (29%), dzīves līmeņa pazemināšanos (27%) un to, ka Latvijai solidāri nāksies risināt eirozonas problēmas (26%). Atbilstoši pētījuma datiem, izdevumi par eiro ieviešanu būs 10 – 15 tūkstoši latu vienam uzņēmumam, Latvijai kopumā – 384 miljoni latu.
„Tie Latvijai ir lieli izdevumi, - uzskata Vadims Jerošenko. – tikai tirdzniecības jomā vien izdevumi par eiro ieviešanu būs 160 miljoni latu. Bet acīmredzami, ka visas tautsaimniecības nozares solidāri uz saviem pleciem iznesīs finansiālo atbildību par eiro ieviešanu. Skaidrs arī, ka šie izdevumi tiks pārlikti uz patērētājiem, un tas nozīmē inflācijas tempa pieaugumu valstī. Zināms, ka valdība kompensēs eiro ieviešanas izdevumus tikai budžeta organizācijām un Latvijas pastam.”
Neskatoties uz to, ka ir daudzi strīdīgi fakti, kuri nebūt neliecina par absolūtu izdevīgumu valstij pēc eiro ieviešanas, no valdības šodienas lēmuma redzams, ka valdība pat nedomā diskutēt par šo tēmu. „Laika Stara” pētījums arī liecināja, ka Latvijas biznesa aprindas neuzskata, ka eiro ieviešana uzlabos Latvijas konkurētspēju (63% respondentu). Uzņēmēji arī netic, ka pāriešana uz eiro piesaistīs valstij vairāk investīciju (51%), kā arī tam, ka eksportētājiem palielināsies pārdošanas apjomi ārējos tirgos (53%). Atbildot uz noslēguma jautājumu – „Vai atbalstāt Latvijas pāriešanu uz eiro?” – 53% respondentu atzina, ka neatbalsta, un 37% - ka atbalsta, bet vēlāk nekā 2014. gadā.
„Pārejai uz eiro nevajadzētu būt mērķim, bet gan līdzeklim, lai sasniegtu labklājību, un tai jānotiek tad, kad tas ir izdevīgi Latvijai, un tādā veidā, lai nepasliktinātu uzņēmējdarbības vidi un cilvēku dzīvi. Piemēram, valdībai ir jāizskata jautājums par līdzfinansējumu izdevumiem, kuri rodas privātiem uzņēmumiem, ieviešot eiro. Šis solis samazinātu biznesa zaudējumus, kas ir īpaši nozīmīgi tieši pašlaik, kad biznesa vide tikai sāk atlabt pēc krīzes, - uzskata Vadims Jerošenko. – Īpaši tas attiecas uz mazo biznesu, kam nav finanšu drošības spilvena”.
Karlīna Timofejeva/Foto: Evija Trifanova/LETA
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
