Latvijas nepārvaramie plašumi un milzīgie attālumi liek celt jaunus cietumus

Tā var spriest pēc Tieslietu ministrijas izplatītajiem skaidrojumiem, kādēļ Liepājas nomalē – Alsungas ielā – jābūvē jauns cietums. Viens no argumentiem skan šādi:  „Liepājas cietumā pašlaik ir mazs vietu skaits, līdz ar to notiesātie no Kurzemes reģiona sodu izcieš tālu no savām dzīvesvietām. Šāda situācija ir pretrunā starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajam.”

Neapšaubot to, vajag vai nevajag Latvijā celt jauns cietumus un uzlabot esošo stāvokli, Kasjauns.lv vēlējās noskaidrot, vai Latvijas tik tiešām ir tik plaša, ka cietumniekiem sods jāizcieš pārāk tālu no savas ierastās dzīvesvietas brīvībā, kultūras un valodas vides? Vai šo starptautisko normu neievērošana – ieslodzīto turēšana nesasniedzamos tālumos - mūsu valstij var draudēt ar kādām sankcijām?

Izradās, ka šie starptautiskie normatīvie akti ir Eiropas Padomes rekomendācija Eiropas valstīm, kuru katra valsts var piemērot pēc savas saprašanas, pie tam šajā dokumentā nav minēti konkrēti attālumi, cik tālu no savas kādreizējās dzīvesvietas noziedzniekam būtu jāsēž cietumā. Pēc visa spriežot, Latvijas ierēdņi kārtējo reizi Eiropas Padomes rekomendāciju izmantojuši kā neapstrīdamu starptautisku prasību, kura noteikti izpildāma, pie tam to interpretējot pēc savas saprašanas. Pie viena jāpiebilst, ka Tieslietu ministrijai nav informācijas par to, ka kāda valsts būtu sodīta par to, ka tā nav izpildījusi Eiropas Padomes rekomendāciju, kuru mūsu ministrija uzskata par „starptautisko normatīvo aktu noteikumu”. Tāpat jāuzsver tas, ka Tieslietu ministrija nav apkopojusi datus, cik ieslodzīto Latvijā sodu izcieš nepiedodami tālu no savas kādreizējās dzīvesvietas. Tātad, ministrija savu argumentu nevar pierādīt ar konkrētiem skaitļiem un objektīviem faktiem.

Lūk, atbildes, ko uz Kasjauns.lv jautājumiem sniedza Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļjeva:

- Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikuma „Rec(2006)2” dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem 17. punktā noteikts, ka ieslodzīto pēc iespējas izmitina ieslodzījuma vietās, kas atrodas tuvu viņu dzīvesvietai vai sociālās rehabilitācijas iestādei. Konkrēti attālumi minētajā dokumentā nav minēti, jo dokuments attiecas uz visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, un ir brīvi piemērojams katrā no tām.

Minētā norma ietverta tāpēc, lai notiesāto pēc iespējas biežāk spētu apmeklēt radinieki vai citas tuvas personas, kas var veicināt notiesātā pozitīvo sociālo saišu saglabāšanu un resocializāciju, kā arī, lai notiesātais savlaicīgi varētu sākt sadarboties ar iestādēm, kas var sniegt atbalstu pēc atbrīvošanās. Sociālo saišu saglabāšana ir izšķiroši svarīga, lai notiesātajam pēc ieslodzījuma būtu dzīvesvieta, kur atgriezties un tamlīdzīgi.

- Latvijas teritorija ir pietiekami liela, lai notiesāto tuviniekiem nereti būtu problēmas nokļūt līdz ieslodzījuma vietai paredzētajā satikšanās laikā un atgriezties mājās. Šajā gadījumā nozīmīgs ir ne tikai attālums, bet arī pieejamā infrastruktūras un personu finansiālās un citas iespējas faktiski nokļūt pie sava tuvinieka , kurš atrodas cietumā. Esošā transporta sistēma neļauj vienas dienas laikā nokļūt, piemēram, no kādas nelielas apdzīvotas vietas Liepājas tuvumā uz Daugavgrīvas cietumu Daugavpilī un atpakaļ. Šādas problēmas ir vienas no izplatītākajām, par ko Tieslietu ministrija saņem sūdzības no ieslodzītajiem, papildus tiek norādīts, ka ceļš uz/no cietuma ir pārāk dārgs veciem cilvēkiem vai ieslodzīto sievām ar maziem bērniem, bieži vien vecākiem ir veselības problēmas, kuru dēļ nav iespējams pārvarēt lielus attālumus.

Tomēr vēršam uzmanību uz to, ka koncepcijā minētais jauno cietumu izvietojums nav saistīts tikai ar ieslodzīto izvietošanu tuvāk dzīvesvietai resocializācijas mērķu sasniegšanai, bet arī ar citiem faktoriem – piemēram, iesaistīto institūciju darbību – tiesas, policijas konvojs un tamlīdzīgi jautājumi. Arī no ieslodzīto plūsmu viedokļa ir vieglāk plānot gan tiesu, gan policijas darbību, ja ieslodzītai atrodas pēc iespējas tuvāk, tas samazina valsts budžeta tēriņus.

Par minēto nosacījumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi  Latvijai varētu draudēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai nacionālajā tiesā zaudētas lietas un kompensāciju izmaksa cietušajiem, ja tiks iesniegta attiecīga sūdzība.

- Tieslietu ministrijas rīcībā nav konkrētu skaitļu, tomēr arī esošajā ieslodzījuma vietu sistēmā ieslodzītie pēc iespējas tiek izvietoti tā, lai būtu tuvāk dzīvesvietai. Papildus jāņem vērā, ka izvietojumu Latvijas ieslodzījuma vietās nosaka arī soda izciešanas režīma pakāpe, kurā notiesātais atrodas - ne visās ieslodzījuma vietās ir visu soda izciešanas režīma nodaļas. Jaunie cietumi ir paredzēti kā multifunkcionāli cietumi, kur būs iespēja izciest visu sodu, neatkarīgi no piespriestā režīma.

- Ir jānodala ieslodzītā atrašanās vieta pirmstiesas izmeklēšanas procesā un pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīža. Pirmstiesas izmeklēšanas stadijā ir būtiski, lai persona atrastos pēc iespējas tuvāk institūcijai, kura izmeklē noziedzīgo nodarījumu, savukārt sods jāizcieš pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Abās stadijās ir atšķirīgi personas procesuālie statusi (apcietinātais un notiesātais), tāpēc šeit nav saskatāma pretruna.

- Eiropas Padomes dalībvalstīs šo noteikumu ievērošanu kontrolē attiecīgas Eiropas Padomes institūcijas – sodu izpildes jautājumos šāda institūcija ir Eiropas komitejas Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai, kas regulāri apmeklē visas valstis. Tieslietu ministrijas rīcībā nav informācijas, cik gadījumos šī komiteja ir konstatējusi šīs prasības pārkāpumu.