Ekstremālas dabas parādības kļūs spēcīgākas un notiks biežāk

Ziņojumā minēts, ka Eiropā novērota augstāka vidējā gaisa temperatūra, kā arī nokrišņu daudzuma samazināšanās dienvidu reģionos un nokrišņu daudzuma palielināšanās Ziemeļeiropā. Grenlandes ledus kārta, Ziemeļu Ledus okeāna ledus un daudzi ledāji visā Eiropā kūst, ir samazinājies sniega segas biezums un ir uzsiluši mūžīgā sasaluma slāņi.

Tādas ekstremālas dabas parādības kā karstuma periodi, plūdi un sausuma periodi pēdējos gados ir radījušas aizvien lielākas kaitējuma izmaksas visā Eiropā. Lai arī ir nepieciešami papildu pierādījumi, lai noteiktu, cik liela loma šajā tendencē ir klimata pārmaiņām, galvenais faktors apdraudējuma skartajās zonās ir bijusi aizvien intensīvākā cilvēku darbība.

Ziņojumā teikts, ka daži reģioni nespēs tik labi pielāgoties klimata pārmaiņām kā citi, daļēji tāpēc, ka Eiropā pastāv ekonomiskās atšķirības. Klimata pārmaiņu sekas varētu pastiprināt šo nevienlīdzību. Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore Žaklīna Makgleida vēsta, ka klimata pārmaiņas ir vērojamas visā pasaulē, un pārmaiņu apmērs un ātrums kļūst arvien acīmredzamāks. Tas nozīmē, ka katrai ekonomikas daļai, tostarp mājsaimniecībām, jāpielāgojas tām, kā arī jāsamazina emisiju daudzums.

Iepriekšējā desmitgade, no 2002.gada līdz 2011.gadam, bija vissiltākā desmitgade, kas reģistrēta Eiropā - sauszemes temperatūra bija par 1,3 grādiem pēc Celsija skalas augstāka nekā vidējā temperatūra pirmsindustriālajā periodā. Dažādu modeļu prognozes rāda, ka, salīdzinot ar vidējo rādītāju laikposmā no 1961.gada līdz 1990.gadam, 21.gadsimta otrajā pusē Eiropā varētu būt par 2,5 līdz 4 grādiem siltāks.

Ziņojumā uzsvērts, ka, lai arī nokrišņu daudzums dienvidu reģionos samazinās, Ziemeļeiropā to daudzums pieaug. Tiek prognozēts, ka šāda tendence būs vērojama arī turpmāk. Paredzams, ka klimata pārmaiņu dēļ biežāk notiks upju pārplūšana, jo īpaši Ziemeļeiropā, jo augstāka temperatūra pastiprina ūdens aprites ciklu. Tāpat tiek prognozēts, ka vasarā minimālais ūdens daudzums upēs būtiski samazināsies Dienvideiropā, kā arī dažādā mērā samazināsies daudzās citās vietās Eiropā.

Arktikā sasilšana notiek ātrāk nekā citos reģionos. Arktikā 2007.gadā, 2011.gadā un 2012.gadā novērots rekordzems okeāna ledus daudzums, kas ir aptuveni puse no minimālā ledus daudzuma 20.gadsimta 80.gados. Grenlandes ledus kārtas kušanas apjomi kopš 20.gadsimta 90.gadiem ir dubultojušies, un laikposmā no 2005.gada līdz 2009.gadam tās masa katru gadu samazinājusies vidēji par 250 miljardiem tonnu. Alpu ledāji kopš 1850.gada ir zaudējuši aptuveni divas trešdaļas no sava apjoma, un paredzams, ka šī tendence turpināsies.

Jūras līmenis paaugstinās, palielinot piekrastes plūdu risku vētru laikā. Vidējais jūras līmeņa rādītājs pasaulē 20.gadsimtā ir palielinājies par 1,7 milimetriem gadā, bet pēdējās desmitgadēs - par 3 milimetriem gadā. Nākotnes prognozes ievērojami atšķiras, taču visdrīzāk jūras līmenis 21.gadsimtā paaugstināsies straujāk nekā 20.gadsimtā.

Ziņojumā uzsvērts, ka papildus ar siltumu saistītajai ietekmei uz veselību būtiska ir arī citu veidu ietekme uz cilvēku veselību. Klimata pārmaiņas ietekmē konkrētu slimību izplatību. Piemēram, tās ļauj ērču sugai (Ixodes ricinus) dzīvot tālāk ziemeļos, bet turpmāka sasilšana var padarīt dažas vietas Eiropā piemērotākas slimību pārnēsājošo odu un smilšu mušu dzīvošanai.

Daudzos pētījumos ir atklātas plaši izplatītas pārmaiņas augu un dzīvnieku pazīmēs. Piemēram, augi uzzied agrāk nekā ierastajā laikā, savukārt saldūdenī aizvien agrāk sāk ziedēt fitoplanktons un zooplanktons. Citi dzīvnieki un augi, paaugstinoties dzīvotņu temperatūrai, izplatās aizvien tālāk uz ziemeļiem vai augstāk kalnos. Tā kā daudzu sugu migrācijas rādītāji nav pietiekami, lai pielāgotos klimata pārmaiņu ātrumam, nākotnē tām varētu draudēt izzušana.

Ziņojuma mērķis ir sniegt pilnīgu informāciju par klimata pārmaiņu ietekmi Eiropā. Tajā arī ziņots par Eiropas Komisijas stratēģiju attiecībā uz pielāgošanās pasākumiem Eiropā, kas tiks publiskota nākamā gada martā.

LETA, Foto: Lita Krone, AFP/LETA