Sabiedrība

Saeimā par dzimumlīdztiesības plānu turpinās runāt nākamgad

Jauns.lv

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija noteikti neatstās bez ievērības Labklājības ministrijas (LM) izstrādātā dzimumlīdztiesības plāna nepilnības un lūgs ministrijas pārstāvjus atkārtoti plānu izskaidrot, aģentūrai BNS norādīja komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība).

Saeimā par dzimumlīdztiesības plānu turpinās runāt...

Plāns sabiedrības un deputātu uzmanību pievērsis, kad tā ietvaros tika prezentētas grāmatas "Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un "Diena, kad Rūta bija Rihards". Pret grāmatām kā bērnu identitāti graujošām protestēja vairākas nevalstiskās organizācijas ar kristīgu ievirzi, pieprasot arī labklājības ministres Ilzes Viņķeles demisiju.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdza valdību līdz rūpīgai izvērtēšanai apturēt LM dzimumlīdztiesības plāna 2012.–2014.gadam pasākumus. Valdība situāciju vērtēja kopā ar atbildīgo ministriju paskaidrojumiem un nolēma plāna īstenošanu neapturēt.

Poriņa norādīja, ka komisija vēl nav oficiāli saņēmusi Ministru kabineta atbildi un par atteikumu ir uzzinājusi no medijiem, kā arī apskatot vēstules elektronisko versiju.

Deputāte apliecināja, ka komisija noteikti vēl atgriezīsies pie šīs tēmas, kas gan varētu notikt jau 2013.gadā. Viņa sacīja, ka lūgs LM atkārtoti izskaidrot deputātiem konkrētas ieceres konkrētos dzimumlīdztiesības plāna punktos un varbūt aicinās "LM iepazīties ar šo plānu dziļāk", lai spētu atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

Pēc komisijas uzskata, galvenā problēma ir tajā, ka ministrija nespēj izskaidrot atsevišķas paredzētās aktivitātes un to izpausmes veidu, kā arī plāns nav uzrakstīts pamatoti un saprotami. Tāpēc deputāti ministrijai varētu ierosināt arī pieaicināt papildu ekspertus, piemēram, no psihologu un pirmsskolas pedagogu vidus, lai šo plānu padarītu pārdomātāku.

Poriņa pastāstīja, ka konkrētajā gadījumā gan viņa, gan komisijas locekļi nenoliedz, ka par dzimumu līdztiesību Latvijā būtu jārunā, bet nedrīkstētu akli pārņemt citu valstu pieredzi, jo situācija šajā jautājumā ne visur ir vienāda un Latvijā šī problēma izpaužas atšķirīgi nekā Ziemeļvalstīs.

Par piemēru viņa minēja, ka jau starpkaru periodā Latvijas sabiedrībā bija daudz līdztiesīgāka attieksme pret sievietēm nekā Ziemeļvalstīs, tāpēc arī mūsdienu situāciju, piemēram, Zviedrijā un Latvijā, salīdzināt nevar.

LM dzimumlīdztiesības pasākumu plānā 2012.–2014.gadam ir četri virzieni – dzimumu lomu un stereotipu samazināšana, sieviešu un vīriešu veselīga un videi draudzīga dzīvesveida veicināšana, sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana darba tirgū, kā arī dzimumu līdztiesības politikas uzraudzība un novērtēšana.

BNS