Lāči atgriezušies Līgatnē. Vai nākamgad dzīvniekus nošpricēs?

Latvijas lielākajā un interesantākajā vides izglītības objektā Gaujas nacionālajā parkā viens no visinteresantākajiem apskates objektiem ir Līgatnes dabas takas, kurās dabīgos apstākļos apskatāmi dažādi Latvijas savvaļas dzīvnieki. Līdz šā gada aprīlim arī četri lāči. Ilzīte, Made, Puika un Mikus. Parka darbinieki jau trīs gadus bija bez sekmēm prasījuši naudu dzīvnieku mītņu drošības uzlabošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kuras pārziņā atrodas Gaujas nacionālais parks. Atrunas, ka naudas nav, beidzās likumsakarīgi – gudrā, stiprā un čaklā lācene Made izrakās brīvībā. Diemžēl pieradināts, bet nepaklausīgs lācis ārpus droša voljēra ir bīstams, tāpēc viņu nācās nošaut un ar steigu celt jaunu drošāku māju Puikam un Mikum.

Novembra beigās jaunā, pēc visaugstākajiem drošības un dzīvnieku labturības principiem iekārtotā lāču mītne ir pabeigta un pirmdien Puika un Mikus tajā spēra savus pirmos soļus. Tie sākumā bija nedroši pēc iemidzināšanas, medicīniskās izmeklēšanas un pārvešanas uztraukumiem. Tomēr sajutuši lāčuprāt ērto iekārtojumu, mīkstos salmus guļvietā, dzīvnieki ar labpatiku sāka iekārtoties.

Lāčus vēl divas nedēļas pastiprināti uzraudzīs veterinārārsti Arno Klevinskis un Guntars Berķis. Šie varonīgie mediķi gan sagatavoja abus, vairāk nekā 300 kilogramus smagos ķepaiņus transportēšanai, apskatīja un apkopa lāču zobus, ņēma no vēnas asinis un veica citus veselības izmeklējumus. Dakteri atzinuši abu lāču pašreizējo stāvokli kā apmierinošu atbilstošajai situācijai.

Paredzēts, ka Puiku un Miku pastiprināti baros, lai veicinātu viņu došanos lāčiem raksturīgajā ziemas guļā. Jaunajai mājai katram lācim ir savs ļoti neliels pastaigu laukumiņš, taču apmeklētājiem dzīvnieki pagaidām nav redzami, jo finansējuma trūkuma dēļ vēl nav uzcelts drošs žogs ap lielo pastaigu laukumu. “Esam gandarīti par speciālistu profesionālo darbu organizējot lāču atgriešanos Līgatnē,“ priecājas Līgatnes dabas taku vadītāja Sigita Šulca, tomēr atzīst, ka šos lāčus skatītāji varēs redzēt, ja tiks rasts finansējums žoga izbūvei.

Finansē ziedotāji

Jaunā lāču māja ir uzcelta par ziedotāju līdzekļiem. Kopējā saziedotā un piešķirtā naudas summa ir 34 315,31 lati, kā arī ziedoti materiāli. Neskatoties uz nozīmīgo atbalstu, šī summa ir daudz par mazu, lai norēķinātos ar visiem, kuri iesaistījušies lāču mājas būvniecībā. Šobrīd lāču mājas būvniecības, iekārtošanas, formalitāšu kārtošanas un pārvešanas kopējās izmaksas ir 48 758,81 lati. “Gaujas nacionālā parka fonds” (GNP fonds) joprojām aktīvi turpina meklēt finanšu līdzekļus, lai varētu pēc iespējas ātrāk norēķināties ar būvniekiem un pakalpojumu sniedzējiem. GNP fondam šobrīd pietrūkst 14 443,50 latu, lai norēķinātos ar visiem pakalpojumu sniedzējiem. Par finanšu trūkumu informētas arī atbildīgās institūcijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās struktūrvienība - Dabas aizsardzības pārvalde, kuras pārraudzībā atrodas šis valstij piederošais objekts.

Ar to naudu, ko Līgatnes dabas takas iekasē par biļetēm un pakalpojumiem, pietiek, lai pabarotu dzīvniekus un maksātu pieticīgas algas parka darbiniekiem. Tomēr dzīvnieku mītņu atjaunošanai un drošības uzlabošanai naudas katastrofāli trūkst. Ja pēdējos gados valsts nauda GNP fondam piešķirta nepietiekamos apjomos, tad nākamajam 2013. gadam valsts finansējuma vispār nebūs. Ja 2010. gadā valsts Līgatnes dabas taku uzturēšanai pieškīra47 188,92 latus, 2011. gadā - 21 309,7 latus, tad šogad par pirmo pusgadu piešķirts tikai 6 763,58 latu.Diemžēl šovasar ievērojami krities apmeklētāju skaits un ienākumi no biļetēm. 2010. gadā tie bija 51 976,34 lati, 2011. gadā tie bija 66322,03 lati, bet šā gada sešos mēnešos gandrīz sešas reizes mazāk - vien 11844 lati.

Vai dzīvniekus nošpricēs?

No neoficiāliem avotiem dzirdēts - ministrijā esot apspriesta iespēja Līgatnes dabas taku iemītniekus vienkārši eitanazēt jeb nošpricēt. „Kas par muļķībām, mēs to nepieļausim,” portālam kasjauns.lv atbild Baiba Pavloviča Gaujas nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētāja. Tieši viņai pateicoties, ir notikusi vērienīgā ziedojumu vākšanas akcija un talcinieku piesaiste. Tomēr, ja finansējums netiks rasts, pēc 2013. gada marta Gaujas nacionālā parka fonds vairs neuzņemsies atbildību par Līgatnes dabas takām un tur mītošajiem dzīvniekiem. Tad par dzīvnieku likteni būs jāuzņemas jau nepastarpināta atbildība valstij un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Ministrijas attieksme pret Līgatnes lāčiem esot saistīta ar ministra Edmunda Sprūdža emocionālo attieksmi – viņš esot dusmīgs, ka Līgatnes lāči sagādājuši viņam nepatīkamus mirkļus un apkaunojumu viņa politiskās karjeras spožajā ceļā un tāpēc par šiem lāčiem viņš negribot vairs neko dzirdēt. Oficiāli gan ministrs saka gludākus un sabiedrisko attiecību speciālistu pieķemmētākus vārdus, taču finansiālā attieksme un tās sekas ir skaidri redzamas. Bet arguments, ka naudu nedos, jo parka vadība neprot to pienācīgi apsaimniekot, izčākst, ja redz gan Baibas Pavlovičas gan citu parka darbinieku pašaizliedzīgo un rūpīgo darbu.

 GNP pateicas ziedotājiem un atbalstītājiem

“Gaujas nacionālā parka fonda” un “Līgatnes dabas takas” vadība teic lielu “PALDIES” Latvijas iedzīvotājiem, Meža attīstības fondam (Ls 15 000), Borisa un Ināras Teterevu fondam (Ls 10 000) par ievērojamo devumu un ziedojumu, pateicoties kuram bija iespēja uzsākt jaunās lāču mājas būvniecību. Paldies par ieguldījumu arī A/S “Latvijas Finieris”, kas ziedoja finiera plāksnes, SIA “Preiss Būve,” kas ziedoja vārtu komplektu un kokapstrādes firmai SIA „Agle”, kas ziedojusi koka mietus ierobežojošai sētai.

“Gaujas nacionālā parka fonds” izsaka pateicību radošajai un aktīvajai būvkompānijai SIA „Konsors”, kas ieguldīja līdzekļus, darbu un pašiniciatīvu lāču mājas būvniecības procesā!

Izsakām pateicību arī dzīvnieku patversmes „Mežavairogi” saimniekiem, kas visu šo laiku rūpējās par Līgatnes dabas taku lāču puikām. Pateicība Līgatnes dabas taku, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts policijas darbiniekiem, personīgi Edmundam Zivtiņam un Jānim Gobam, veterinārārstiem Arno Klevinskim un Guntaram Berķim, Ingmāram Līdakam par aktīvu iesaistīšanos lāču pārvešanas procesos!