Koalīcijas pārstāvji šaubās par deputātu skaita samazināšanu pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām
Koalīcijas partiju pārstāvji paredz, ka Saeima varētu rūpīgi vērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītos grozījumus par deputātu skaita samazināšanu un, pieņemot šo regulējumu īsi pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, izmaiņas uz šīm vēlēšanām neattiektos.
Premjera pienākumu izpildītāja labklājības ministre Ilze Viņķele (V) šodien pēc koalīcijas padomes sēdes pauda viedokli, ka Saeima šo likumprojektu vērtēs ļoti rūpīgi un vērtēs to arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātu kontekstā. Viņķele prognozēja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) "savu darbu būs izdarījis ātri un sekmīgi", bet Saeima šo ierosinājumu neizvērtēs tik strauji. Līdz ar to tas varētu neattiekties uz nākamajā gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Viņķele norādīja, ka pat pie ļoti ātras virzības šīs izmaiņas varētu stāties spēkā ziemas beigās, kas būtu ļoti īss laiks līdz pašvaldību vēlēšanām.
Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka, likumu pieņemot īsi pirms vēlēšanām, būtu jāvērtē, vai tas attiecināms uz šīm vēlēšanām. Šajā jautājumā esot svarīgi juridiskie aspekti, proti, ja tas tiek pieņemts tad, kad jau ir tiesības iesniegt deputātu kandidātu sarakstus vēlēšanām, tad nebūtu pamata šo regulējumu attiecināt uz šīm pašvaldību vēlēšanām.
Vienlaikus Bērziņš atzina, ka šis jautājums vērtējams kontekstā ar citām iniciatīvām. Deputātu skaita samazināšana varētu būt aktuāla mazos novados ar nelielu iedzīvotāju skaitu, sacīja nacionālās apvienības pārstāvis. Ja ir iespējamas vēl kādas reformas, kas saistītas ar iespējamo novadu apvienošanos, būtu jāsaprot, kā notiks novadu apvienošana un deputātu skaita samazināšana, piebilda Bērziņš.
Kā ziņots, šodien valdības komiteja atbalstīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz, ka jau uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām tiks samazināts deputātu skaits pašvaldībās atbilstoši tajās dzīvojošo iedzīvotāju skaitam. Koalīcijas partneri nenoraidīja šī jautājuma iekļaušanu rītdienas valdības darba kārtībā.
Grozījumi paredz, ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti.
Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēlē 15 deputātus. Republikas pilsētas domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.
Savukārt Rīgas domē ievēlējamo deputātu skaitu paredzēts samazināt no 60 uz 35. Ministrija norāda, ka Rīgas domes deputātu skaita samazināšana atbilst proporcionalitātes principam, kāds tiek ievērots Saeimas vēlēšanās, kur 100 deputāti pārstāv divus miljonus iedzīvotāju. Saskaņā ar grozījumiem 35 Rīgas domes deputāti pārstāvētu 0,7 miljonus rīdzinieku. Šāds deputātu skaits būtu pietiekams, lai nodrošinātu domes deputātu darbu frakcijās un komitejās.
