Latviešu piedzīvojumi pasaules nemierīgākajā valstī - Somālijā. FOTO. VIDEO

Par piedzīvoto tālajā Āfrikas austrumu valstī TV3 raidījumam „Nekā Personīga” pastāstīja Sandijs Semjonovs, kurš tikko atgriezies no Somālijas. Šī valsts pēdējos gados atzīta par nestabilāko valsti pasaulē. Somālijā militārs konflikts jeb pilsoņu karš notiek jau vairāk nekā divdesmit gadus. Drošības dēļ savulaik Somāliju pameta ne tikai visi diplomāti un Apvienoto Nāciju Organizācijas darbinieki, bet arī nevalstisko palīdzības organizāciju cilvēki. Lielākajā daļā valsts valdīja haoss un patvaļa.

„Nekā personīga” norāda, ka varas vakuums radīja ideālus apstākļus, lai Somālijā rastos jūras pirāti. Nu jau septiņus gadus viņi tiranizē garām Somālijas krastiem braucošos kuģus. Bads un nedrošība ir iemesls, kādēļ Somāliju pametuši vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Vairāki simti tūkstoši ieguvuši bēgļu statusu Eiropā. Arī uz Latviju pirms septiņiem gadiem ieradās septiņi somāļu bēgļi. Viens no viņiem ir miris, bet pārējiem ir uzturēšanās atļaujas un viņi turpina dzīvot mūsu valstī.

Pēc divdesmit haosa Somālijā radusies cerība, ka lietas varētu mainīties uz labo pusi. Šoruden Somālijā izveidota pirmā darboties spējoša valdība, kuras armijai kopā ar Āfrikas miera spēkiem izdevies no Somālijas galvaspilsētas Mogadišo padzīt islāmistu kustības „Al-šaba” kaujiniekus.

Mogadišo latviešu žurnālisti ieradušies novembra beigās. No Stambulas reisa viņi bijuši vienīgie baltie, kas izkāpj no lidmašīnas Somālijas galvaspilsētā. Viņus sagaidīja tulks un gids Dugufs, kurš piecas dienas bija viņu uzticības persona Mogadišo. Vienlaikus žurnālistu apsargāja astoņi vīri ar automātiem.

Lai arī drošības situācija Mogadišo nedaudz uzlabojusies – baltie vietējo acīs vēl aizvien te ir kā staigājoši bankomāti. Netrūkst cilvēku, kuri gribētu jūs nolaupīt, lai saņemtu izpirkuma naudu, saka Dugufs. Uz jums, kā baltajiem, kāds var speciāli izšaut no garām braucoša auto. Jāuzmanās. Uz vienu un to pašu vietu braukt nevarēs, uz vietas jāuzturas pēc iespējas īsāku laiku, arī uzmanību uz ielas piesaistīt nevajag, instruē Dugufs.

Pirmais iespaids par pilsētu ir graujošs – puse Mogadišo ir pārvērsta drupās. Liela daļu māju sašautas kā holandiešu siers. Mogadišo no skaistas tūrisma pilsētas septiņdesmitajos gados pārvērtusies par lielu atkritumu izgāztuvi. Pilsētā jau gadiem netiek izvesti atkritumi.

Nodokļus Somālijā neviens nemaksā

Somālijā vara vēl aizvien ir vāja. Nesen apstiprināta jauna valdība. Somālija vēl aizvien ir korumpētākā valsts pasaulē, tā atzinuši eksperti. Piemēram, nodokļus gandrīz neviens nemaksā. Tādēļ policijai un armijai algu vienu mēnesi var izmaksāt, tad divus vai trīs mēnešus nē.

Līdz ar to policisti paši uz ielas izveido kontrolpunktus un ņem kukuļus - ceļu satiksmes drošībai. Tādus pašu punktus veido armija un arī Mogadišo policija. Tādēļ Mogadišo mērs nācis klajā ar iniciatīvu, ka viņa vīri uz galvaspilsētas ielām cilvēkiem naudu neprasīs.

Mogadišo mērs Abdirazaks Mohameds Nur 1993. gadā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Londonu. Pirms pāris gadiem viņš atgriezās ar domu, ka tikai paši somāļi varēs izmainīt savu valsti. Viņš pats brīnās – valsts ar vienu etnisku nāciju, vienu reliģiju un valodu nu jau divdesmit gadus šauj viens uz otru. Arī viņu nemiernieki vairākkārt mēģinājuši nošaut vai uzspridzināt. Tas nu ir droši - viņa amats ir bīstamākais pilsētas vadītāja amats pasaulē.

Ne tikai kara šausmas, bet arī bads ir viens no galvenajiem Somālijas bēdu stāstiem. Pērnā gada sausums, kas ir lielākais pēdējo sešdesmit gadu laikā, novedis pie milzīga pārtikas trūkuma. No bada Somālijā miruši jau aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Somāļu bēgļi no lauku rajoniem dodas uz Mogadišo, jo pāri robežai, uz kādu citu valsti, viņi netiks. Šeit galvaspilsētā vismaz iespējams izdzīvot, saņemot palīdzības organizāciju doto pārtiku.

Mogadišo bēgļu pieņemšanas centrā tikko ieradušās vairākas ģimenes no Somālijas dienvidiem. Bērni tiek mērīti un svērti. Apkārt valda haoss. Sievietes stāsta, ka vairāki mazuļi neizturēja tālo ceļu un nomira. Viņi tika apglabāti turpat ceļa malā. Liela daļa no bērniem dzīvojuši pusbadā, tādēļ pēc maltītes viņiem uzreiz piemetas caureja. Tepat tiek slietas teltis. Šī būs bēgļu mājvieta nākamajiem gadiem.

Šajos divdesmit gados sagrauta ir arī valsts ekonomika. Somālija ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Vidēji trīs ceturtdaļas iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā vienu ASV dolāru dienā. Tas, ka šeit nav neviena bankomāta vai bankas – neizbrīna.

Te nav arī mazāku veikalu vai mums ierasto reklāmu. Ielu malās ir mazas bodītes. Uz katras uzzīmēts – kas tiek pārdots. Ja aptieka, tad zāles, ja uzzīmēti DVD diski, tad pārdod filmas. Tas tādēļ, ka ievērojami lielākā daļā sabiedrības ir analfabēti un uzrakstus izlasīt neprot.

Pusaudžu sapnis – pirāta karjera

Divdesmit gadu laikā Somālijā ar ieročiem rokās izaugusi vesela paaudze. Somālijā jau 12 gadu vecumā puikām tiek uzticēts ierocis. Kad pusaudžiem tika rīkota veiklības stafete, tad otrās vietas ieguvējs saņēmis desmit granātas, bet visātrākais dabūjis kalašņikovu.

Šodienas somāļu pusaudžu sapnis ir kļūt par pirātu. Viņi zina, ka pirāti labi nopelna. Ja nebūsi pirāts, bet ierindas pilsonis, tad tevi sagaida bads.

Jāteic, ka pirātu bizness pēdējo gadu laikā ievērojami mazinājies, vēsta „Nekā Personīga”. Šī laikam ir retā problēma, kur sakrīt visu lielvalstu intereses un cīņā pret pirātiem sūtīti gan ASV, gan Krievijas, gan Ķīnas karakuģi. Tomēr vēl aizvien desmitiem kuģu apkalpes ir pirātu gūstā. Tā pirms gada nolaupīta jūrnieku komanda no Dienvidkorejas. Jūrnieki gaida, kad par viņiem samaksās izpirkumu – divus miljonus ASV dolāru.