Saeimas deputāti apstiprina Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam

NAP 2014.-2020.gadam ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.

NAP ir kā sabiedriskais līgums, kurā valsts paziņo, ko tā apņemas paveikt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Iecerēts, ka ar plānu valsts parādīs kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā.

NAP ir parādīts valsts izaugsmes modelis - kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju. Tas arī nosaka, kā pelnīs valsts un kā to izdarīt arī iedzīvotājiem.

NAP izstrādātāji uzsver, ka plāns ir nepieciešams tāpēc, ka ir jāvienojas par kopīgu valsts attīstības redzējumu vidējam termiņam, kā arī paveicamajiem pasākumiem un soļiem tā sasniegšanai. Tas arī nepieciešams, jo ir jāiezīmē nacionāla līmeņa prioritātes, kas ir būtiskas saistībā ar valsts budžetu, kā arī tās ir būtiskas, strādājot pie virzienu iezīmēšanas Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošanai.

Kā būtiskākais vidēja termiņa mērķis tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanai un iedzīvotāju labklājības pieaugumam plāna kontekstā ir izvirzīts ekonomikas izrāviens.

Plānā ir noteiktas trīs prioritātes - tautsaimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Īstenojot šīs prioritātes, prognozēts, ka Latvija īstenos arī ekonomikas izrāvienu, sasniedzot galveno mērķi - dzīves kvalitātes pieaugumu.

Prioritāte "Cilvēka drošumspēja" ir vērsta uz to, lai paaugstinātu Latvijas iedzīvotāju spēju adaptēties strauji mainīgajai ārējai videi, jebkurā situācijā tie būtu pārliecināti par savām spējām gūt pietiekamus ienākumus un citādi nodrošināt savu un sabiedrības attīstību. Šajā prioritātē paredzēts koncentrēties uz tādiem darbības virzieniem kā nodarbinātība, veselība, izglītība, nevienlīdzības mazināšana, dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošana, demogrāfija, saliedētība, radošums un citas vērtības.

Otrā prioritāte "Tautas saimniecības izaugsme" ir saistīta ar NAP vadmotīva - labklājības pieauguma - sasniegšanu, orientējoties uz uzņēmējdarbības veicināšanu, investīciju piesaisti, produktivitātes pieaugumu, vienlaikus neaizmirstot par nepieciešamību uzņēmējiem vadīties no sociālās atbildības principiem. Galvenie darbības virzieni šajā prioritātē ir ražojošais sektors, loģistikas un tranzīta pakalpojumi, uzņēmējdarbības vide, ražošanu atbalstoša publiskā infrastruktūra, radošās industrijas, publiskā pārvaldība un sabiedrības līdzdalība, kā arī droša un konkurētspējīga enerģija.

Īstenojot prioritāti "Izaugsmi atbalstošas teritorijas", plānots veicināt tādu teritoriju attīstību, kur efektīvi izmantoti un mērķtiecīgi attīstīti ģeogrāfiskā novietojuma, dabas un citi resursi, telpiskā struktūra veicina ilgtspējīgas tautsaimniecības struktūras veidošanos un kvalitatīvu investīciju piesaisti. Šīs prioritātes galvenie darbības virzieni ir pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra, pilsētu un lauku mijiedarbība, nelauksaimnieciskā ražošana, lauku saimniecību attīstība, kooperācija un pārstrāde, dabas kapitāla pilnvērtīga un ilgtspējīga izmantošana.

Katrā no trim prioritātēm ir identificēti būtiskākie rīcības virzieni, to mērķi, kā arī rādītāji, finansējuma apjoms un avots.

NAP galīgajā redakcijā iekļauti arī Saeimas deputātu iesniegtie priekšlikumi. Priekšlikumi bijuši par nacionālo identitāti, veselību, dabas daudzveidības saglabāšanu, Latvijas dabas resursu izmantošanu, nodarbinātību, reģionālo attīstību. Kopumā plāna izstrādātāji vērā ņēmuši absolūto vairākumu no izteiktajiem priekšlikumiem, savukārt 44 gadījumos kāda iemesla dēļ priekšlikumi nav ņemti vērā. Tie esot bijuši priekšlikumi, kuros mēģināts pārāk būtiski uzsvērt kādu konkrētu jomu. Sadaļa par inovācijām un zinātni bija viena no visplašāk komentētajām sadaļām. Priekšlikumu iesniedzēji NAP vēlējušies uzsvērt latviešu tautas, valodas un kultūras, pilsoniskās apziņas nozīmi, kā arī izglītības, zinātnes un kultūras lomu. Tāpat aicināts uzsvērt dabas resursu taupīgu izmantošanu, veselības aprūpes nozīmi, kā arī nepieciešamību nodrošināt reemigrācijas pasākumus

Iepriekš Pārresoru koordinācijas centra (PKC) direktors Mārtiņš Krieviņš arī sacīja, ka nākamgad paredzēts "vienkāršā valodā" stāstīt, ko NAP varētu dot katrai iedzīvotāju grupai, piemēram, studentiem, uzņēmējiem, pensionāriem. Krieviņš gan norādīja, ka tā nebūšot masveida kampaņa.

LETA/ Foto: Edijs Pālens/ LETA