Pētījums: audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem samazinājušies izdevumi par auto

­ Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai gan 86% iedzīvotāju šogad pieauguši izdevumi par degvielu, tomēr "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta izveidotais izdevumu indekss šogad samazinājies līdz 82,2 no 83,5 pērn.

Izdevumu indekss par auto remontu šogad samazinājies līdz 54 no pagājušā gada 56,6. Izdevumu indekss par tehnisko apskati šogad bija 37,5 salīdzinājumā ar pagājušā gada indeksa vērtību 59,1, bet izdevumu indekss par ikgadējo aut­o nodevu šogad bija 33,7 salīdzinājumā ar pagājušā gada vērtību 63,8.

"No tiem iedzīvotājiem, kam ir auto, aptuveni 50% pētījumā apgalvojuši, ka viņiem nemainījās izmaksas par ikgadējo auto nodevu, tehnisko apskati, apdrošināšanu. Savukārt no tiem iedzīvotājiem, kuriem šīs izmaksas mainījās, iespējams, vairāk bija tādu, kam tās samazinājās, par ko liecina izdevumu indeksa vērtības," skaidroja "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.

Izdevumu indekss parāda starpību starp iedzīvotāju īpatsvaru, kam attiecīgie izdevumi 2012.gadā bija lielāki nekā gadu iepriekš, un iedzīvotāju īpatsvaru, kam tie bija mazāki nekā gadu iepriekš.

Pozitīva indeksa vērtība nozīmē, ka ir lielāks to iedzīvotāju īpatsvars, kam attiecīgie izdevumi šogad bijuši lielāki, nekā to, kam izdevumi bijuši mazāki. Negatīva indeksa vērtība nozīmē, ka ir lielāks to iedzīvotāju īpatsvars, kam attiecīgie izdevumi šogad bijuši mazāki, nekā to, kam izdevumi bijuši lielāki.

Jau ziņots, ka būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas visvairāk ietekmējuši iedzīvotāju finanses 2012.gadā, ir degvielas cenu kāpums, apkures un dabasgāzes cenu pieaugums, kā arī inflācija, liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums.

Degvielas cenu kāpumu kā būtiskāko finanšu notikumu, kas negatīvi ietekmēja iedzīvotāju finanses, norādījuši 56% aptaujāto, 50% nosaukuši apkures un dabasgāzes tarifu pieaugumu, savukārt 28% - inflāciju.

Pagājušajā gadā būtiskākie notikumi valsts ekonomikā, kas negatīvi ietekmēja iedzīvotāju finanses, bija elektroenerģijas tarifi, apkures un dabasgāzes tarifi un degvielas cenas.

Use-Cimmermane sacīja, ka valstiskā līmeņa pozitīvās tendences ar pozitīvu ietekmi uz ģimenes finansēm iedzīvotāji ir minējuši ievērojami retāk. Ekonomiskās situācijas uzlabošanos kā pozitīvu faktoru minējuši tikai 7% aptaujāto, pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu - 6%, kredītprocentu likmju samazināšanu - tikai 3%, bet nulles deklarācijas iesniegšanu - tikai 2% aptaujāto.

Pētījumu veica "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Pētījums veikts laikā no 2012.gada 4.decembra līdz 7.decembrim.