Gads kultūrā: operas skandāls, Latvijas kino panākumi un Arsenāla beigas, LNB jaunā ēka

Maijā rakstnieki un literatūras nozares pārstāvji atklāja, kas nespēj rast vienotu viedokli ar kultūras ministri, savukārt pāris dienas vēlāk Kultūras alianses dalībnieki, kas apvieno pārstāvjus no dažādām ar kultūru saistītām nozarēm, atzina, ka ir neapmierināti ar Jaunzemes-Grendes darbu. Problēmas bija gan ar pašu ministri, gan ministrijas ierēdņiem.

Saspīlētās attiecības starp kultūras nozares profesionāļiem ministre sāka risināt, atlaižot virkni sava biroja darbinieku un padomnieku, bet nedaudz vēlāk starp Kultūras ministriju, nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Kultūras aliansi tika parakstīts memorands par kopīgu mērķu sasniegšanu kultūrā.

Dažādi notikumi šogad norisinājušies arī Latvijas Nacionālajā operā (LNO). Gada sākumā ar Andreju Žagaru tika parakstīts līgums par LNO direktora pienākumu pildīšanu. Līgums tika noslēgts 10.janvārī uz vienu gadu. Operā tika veikts audits un, balstoties uz tā rezultātiem, Žagars izstrādāja trīs operas attīstības scenārijus, no kuriem valdībā tika atbalstīts izaugsmes scenārijs, līdz ar to LNO šā gada budžeta grozījumos papildus dabūja 650 000 latu skatuves remontam un tik pat operas neatliekamo izdevumu segšanai.

Tajā pašā laikā, paužot savu neapmierinātību ar Žagara darbu un vēloties panākt viņa atkāpšanos no amata, Rīgas Operas festivāla laikā LNO kora arodbiedrības biedri pieteica streiku. Streika pieteikums tika apstrīdēts tiesā, un tiesa to vēlāk arī atzina par nelikumīgu. Tikmēr kopīgi ar Kultūras ministrijas un LNO pārstāvjiem tiek izstrādāti grozījumi LNO likumā, kas paredz paplašināt operas valdi no diviem līdz četriem cilvēkiem, kā arī precizēt Kultūras ministrijas atbildību par operas uzraudzību.

Šā gada februārī Rīgā tika parakstīts sadarbības līgums par Pasaules koru olimpiādes rīkošanu Rīgā 2014.gadā. Sagaidāms, ka 2014.gadā, kad Rīgas būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Rīga uzņems ap 20 000 dziedātāju no 90 dažādu valstu koriem no visas pasaules. Savukārt jūlijā ar vērā ņemamiem panākumiem mājās no ASV notiekošās Pasaules koru olimpiādes atgriezās Latvijas dziedātāji. Vokālais ansamblis "Latvian Voices" sieviešu kamerkoru kategorijā ieguva zelta medaļu un čempionu titulu, kas ir augstākais iespējamais novērtējums Pasaules koru olimpiādē.

Šā gada pavasaris bija bagāts pašmāju filmu pirmizrādēm. Vairākas spēlfilmas, kas beidzot nonāca uz lielajiem ekrāniem, bija tapušas vairāku gadu garumā. Pie skatītājiem nonāca režisora Jevgeņija Paškēviča veidotā filma "Golfa straume zem ledus kalna" un režisores Ināras Kolmanes filma "Mona", kā arī pirmizrādi piedzīvoja režisora Aika Karapetjana pirmā pilnmetrāžas spēlfilma "Cilvēki tur", bet nākamajā dienā pēc valsts svētkiem uz lielajiem ekrāniem nonāca režisora Aigara Graubas spēlfilma "Sapņu komanda 1935".

Tajā pašā laikā pavasarī skumja ziņa sasniedza kino cienītājus, jo pēc 25 gadus ilgas pastāvēšanas tika pārtraukts plašu popularitāti iemantojušais starptautiskais kinofestivāls "Arsenāls". Šādu soli "Arsenāla" rīkotājiem nācās spert, jo pēdējos gados nebija izdevies noslēgt trīspusēju sadarbības līgumu ar Rīgas domi un Kultūras ministriju.

Vasaras izskaņā valdība atbalstīja 5,1 miljona latu piešķiršanu Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai. Teātra ēka jau sen gaidīja rekonstrukciju, un tagad sākušies visi nepieciešamie priekšdarbi, lai rekonstrukcija varētu sākties jau 2014.gadā. Šā brīža aplēses liecina, ka par JRT pagaidu mājvietu tiks izraudzīta bijusī Tabakas fabrika, Miera ielā 58.

Tajā pašā laikā šā gada 18.novembris nekļuva par nozīmīgu dienu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vēsturē, kad pēc sākotnējās ieceres būtu bijis jāatklāj jaunais LNB nams jeb "Gaismas pils". Celtniecības aizkavēšanās dēļ "Gaismas pils" atvēršana apmeklētājiem atlikta uz 2013.gadu.

Gada izskaņa priecīgus brīžus sarūpēja mūzikas cienītājiem, jo prestižajai "Grammy" balvai izvirzīts latviešu komponists un mūziķis Uģis Prauliņš. Latviešu komponists par kompozīciju "The Nightingale" nominēts kategorijā "Labākais mūsdienu klasiskās mūzikas skaņdarbs".

Iepriekš prestižajai "Grammy" balvai no Latvijas autoriem nominēts latviešu komponista Pētera Vaska darbs. Vaska autoralbums Kronosa kvartetam 2003.gadā tika nosaukts kategorijā "Labākais kamermūzikas izpildījums".

Arī izklaides bizness 2012.gadā lutinājis ar dažādiem pasākumiem. Šovasar savas pasaules tūres laikā Rīgā uzstājās pazīstamais britu mūziķis Stings, savukārt rudens sākumā Rīgā ar koncertu viesojās popmūzikas izpildītāja "Lady Gaga". Šogad ar koncertiem Rīgā viesojās arī citi ārvalstu mūziķi, bet pašmāju grupa "Prāta vētra" pēc sava jaunā dziesmu albuma "Vēl viena klusā daba" izdošanas arī priecēja savus fanus ar septiņiem koncertiem, pulcējot 89 500 skatītāju. Savukārt atzinīgus vārdus no kādreizējās leģendārās britu rokgrupas "Pink Floyd" menedžera Pītera Džennera izpelnījās grupa "Instrumenti". Viņš minēja, ka "Instrumenti" ir ne tikai brīnišķīga un savdabīga, bet tā ir arī viena no labākajām grupām, kādu viņš redzējis.

Pašā gada nogalē klajā nāca vēsts, ka Karels Marks Šišons ar 1.janvāri atkāpsies no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amata, kā iemeslu minot Kultūras ministrijas atbalsta trūkumu

Kultūras dzīvei aizvadītajā gadā bija arī ievērojami zaudējumi - maijā 77 gadu vecumā mirusi dzejniece un atdzejotāja, dzejnieka Ojāra Vācieša dzīvesbiedre Ludmila Azarova, septembrī 66 gadu vecumā mira komponists, pianists un dziedātājs Uldis Stabulnieks, oktobrī 91 gada vecumā mūžībā aizgāja leģendārais teātra režisors Oļģerts Kroders, bet decembrī 85.gadu vecumā mira rakstnieks Olafs Gūtmanis un pašā gada nogalē 89 gadu vecumā arī izcilā aktrise Velta Līne.

LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA