Bijušo PSRS republiku skolās Krieviju netaupa; krievus dēvē par okupantiem
No 14 bijušajām PSRS republikām (15. savienotā republika – Krievija neskaitās) tikai divās – Baltkrievijā un Armēnijā – Krievija netiek uzskatīta kā agresors un kolonizators. Pārējās NVS, kā arī Baltijas valstīs skolasbērniem par Krieviju vēstures stundās tiek mācītas ne tās glaimojošākās lietas.
„Baltie zvirbuļi” – Baltkrievija un Armēnija
Baltkrievijas un Armēnijas labvēlīgā attieksme pret Krieviju ir loģiski izskaidrojuma. Baltkrievijā valdošais Aleksandra Lukašenko režīms pret Kremli ir visnotaļ labvēlīgi noskaņots, ja neskaita Lukašenko ik pa laikam ekstravagantos un arī uzjautrinošos nevainīgos „uzbraucienus” Krievijai. Lai nu kā - Baltkrievijas pašreizējā režīma noturēšanās virs ūdens ir gandrīz simtprocentīgi atkarīga no Krievijas labvēlības.
Savukārt armēņiem pret krieviem jau vēsturiski ir izveidojušās siltas jūtas. Armēņus, kuriem liktenis lēmis dzīvot ienaidnieku ielokā, Krievija vismaz morāli ir aizstāvējusi. Pirms gandrīz 100 gadiem Osmaņu impērijā (tagad – Turcija) tika īstenots genocīds pret armēņiem, bet Krievija bija karastāvoklī ar turkiem un, protams, iestājās par armēņu interesēm. Savukārt pašlaik Krievija liek manīt, ka tā Kalnu Karabahas konfliktā starp Azerbaidžānu un Armēniju nostājas armēņu pusē.
Tās bijušās padomju republikas, kuru pastāvēšana nav tik cieši atkarīga no Krievijas labvēlības, pret Krieviju nejūt tik lielu bijību. Vismaz ne skolas vēstures grāmatās. Krievijas laikraksts „Krasnojarskaja Gazeta” ielūkojies, ko tad par Krieviju raksta kādreizējo savienoto republiku vēstures mācību grāmatās. Tajās Krievija attēlota kā ienaidnieks un okupants, pret kuru vietējie vienmēr jutuši nepatiku un ar kuru cīnījušies jau no aizlaikiem.
Cīņa pret krieviem ilgst gadsimtiem ilgi
„Krasnojarskaja Gazeta” uzsver, ka 12 no 15 PSRS republiku skolu vēstures grāmatās Krievija ir dēvēta jau par sensenu šo tautu nāvīgu ienaidnieku. Vislielāko krievu kritiku izpelnījušās Gruzijas vēstures grāmatas, kurās Abhāzija un Dienvidosetija ir konsekventi dēvētas par Gruzijas neatņemamu sastāvdaļu, kuras tai grib atņemt ienaidnieks, ar kuru jāsaprot Krievija. „Ienaidnieki izdarījuši visu, lai iesētu naida sēklu starp gruzīnu un abhāzu tautām, lai Abhāziju atdalītu no Gruzijas,” teikts Gruzijas 4. klases vēstures mācību grāmatā.
Tāpat krievi neesot pieņemama ukraiņu vēsturnieku nostāja, kuri senkrievus iedala divās kultūrās: ukraiņu – krievu un lielkrievu, līdz ar to seno Krievzemi sadalot divās daļās – Kijevas kņazistē un lielkrievu Valdimiras – Suzdaļas valstī.
Vairāku valstu vēstures grāmatās tiek klāstīts, ka to tautu cīņa pret krievu iebrucējiem un Krievijas koloniālām tieksmēm ilgst jau gadsimtiem ilgiem. Piemēram, azerbaidžāņi ar krieviem cīnās jau vairāk nekā 1000 gadu. „Slāvu karadraudzes jau 914. gadā mēnešiem ilgi nemitīgi izlaupīja un iznīcināja azerbaidžāņu apdzīvotās vietas Kaspijas jūras piekrastē. Viņi izrēķinājās ar mierīgajiem iedzīvotājiem, verdzībā aizdzina sievietes un bērnus,” rakstīts Azerbaidžānas vēstures grāmatās.
„Kazahu tautas cīņa pret krievu kolonizatoriem ilga no 18. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem,” uzsver Kazahstānas vēsturnieki. Savukārt kirgīzi uzskata, ka krievu carisms viņu tautu pamatīgi iznīcināt sāka 1916. gadā, kad sākās genocīds pret musulmaņiem. Labi, ka daļa kirgīzu paspēja aizmukt uz Ķīnu un boļševiku apvērsums 1917. gadā apturēja krievu cara režīma plosīšanos.
Ne tikai baltieši Krieviju dēvē par okupantiem
Tāpat krieviem nepatīk arī Igaunijas un Latvijas vēstures grāmatas, kurās aprakstītas Krievijas agresīvās tieksmes cauri Livonijai izlauzties līdz Baltijas jūrai. Tajās rakstīts, ka jau kopš 15. gadsimta Krievijas karaspēks nemitīgi iebruka un izlaupīja Livonijas zemes.
Par kolonizatoriem Krievija tiek dēvēta arī Azerbaidžānas, Gruzijas, Kazahstānas, Kirgiztānas, Moldovas un Uzbekistānas vēstures grāmatās.
Krievu oficiālos vēsturniekus neapmierina tas, ka Otrā pasaules kara izcelšanās tiek saistīta ar Molotova – Ribentropa paktu. To zina ne tikai baltieši, bet arī Gruzijas, Moldovas un Ukrainas skolasbērni. Tā kā Baltijas valstu vēsturnieki nav vienīgie, kas saniknojuši Krieviju.
Ne tikai Baltijas valstu vēsturnieki padomju režīma nodibināšanos savu valstu teritorijās uzskata par Krievijas okupāciju, intervenci un agresiju. Tādus pašus terminus lieto arī Azerbaidžānā, Gruzijā un Ukrainā. Šajās valstīs gan padomju vara tika iedibināta pārdesmit gadus ātrāk nekā Baltijā, bet lietas būtību jau tas nemaina.
