Igaunijā laista klajā Aleksandra Čaka dzejas izlase
Izdevumā iekļauti tādi Latvijā populāri Čaka dzejoļi kā "Tramvajā", "Jaunkundze ar sunīti", "Pilsētas zēns", "Saldējums", "Marijas iela" un citi.
Kultūra

Igaunijā laista klajā Aleksandra Čaka dzejas izlase

Jauns.lv

Aizvadītā gada nogalē Igaunijā izdevniecībā "Libri Livoniae" nākusi klajā plaša Aleksandra Čaka dzejoļu izlase "Igavene Riia" ("Mūžīgā Rīga"), ko izveidojusi un igauņu valodā atdzejojusi Līvija Vītola, informēja Latvijas Literatūras centra pārstāve Arita Gutāne.

Igaunijā laista klajā Aleksandra Čaka dzejas izlas...

Igaunijā izdotajā grāmatā apkopoti darbi no vairākiem Čaka dzejoļu krājumiem.

Čaka vārds Igaunijā nav svešs. Viņa dzejoļi publicēti igauņu žurnālos un laikrakstos, tostarp arī igauņu trimdas izdevumos.

1972.gadā Tallinas Drāmas teātrī Pētera Pētersona režijā tika iestudētā Čaka dzejas kompozīcija "Mängi, pillimees!" ("Spēlē, spēlmani!"). Šim uzvedumam dzejoļus atdzejoja Ita Saksa, bet galvenā loma bija uzticēta izcilajam igauņu aktierim un dzejniekam Juhanam Vīdingam. Savukārt 1976.gadā Saksas tulkojumā iznāca Čaka miniatūru krājums "Minu armastus" ("Mana mīlestība"), bet 1978.gadā papildinātais izdevums "Vahtraleht" ("Kļavas lapa").

Dzejas izlases "Mūžīgā Rīga" tulkotāja un dzejniece Vītola ilgus gadus pētījusi Čaka daiļradi, igauņu žurnālos un laikrakstos rakstījusi apceres gan par Čaka, gan citiem pagājušā gadsimta 20.-30.gadu latviešu dzejnieku darbiem. Vītola igauņu valodas izdevumā iekļāvusi arī tādus Latvijā populārus Čaka dzejoļus kā "Tramvajā", "Jaunkundze ar sunīti", "Pilsētas zēns", "Saldējums", "Marijas iela" un citus.

Igauņu izdevuma konsultants un pēcvārda autors ir Guntars Godiņš, bet māksliniecisko noformējumu veidojusi Anna Lauka. Izdotajā izlasē izmantoti rokraksti un fotogrāfijas no Čaka muzeja Rīgā.

Grāmatas pēcvārdā Godiņš sniedz ieskatu Čaka dzīvē un daiļradē, analizē Čaka poētikas specifiku, salīdzina latviešu dzejnieka poētiku ar igauņu pagājušā gadsimta 60.gadu spilgtākā igauņu modernista un dzejas atjaunotāja Artura Alliksāra stilu.

LETA/ Publicitātes foto