Kloāka eksdeputāta galvā

„Tā vērtību sistēma, kuru propagandē Rietumu civilizācija, ir pilnībā bankrotējusi, bet mēs tur spiežamies iekšā par katru cenu un par saviem padomdevējiem ņemam tos, kas apziņas deģenerāciju sauc par progresu un tūkstošgadīgu cilvēces orientieru noārdīšanu par „rietumu vērtībām”,” teikts Kalniņa vēstījumā. Slavēts Lukašenko un Putins, izlaižot, protams, faktu, ka, piemēram, no rietumu „demokrātijas šakāļiem” nosargātajā Baltkrievijā paši baltkrievi kā tauta ar savu valodu un kultūru sen ir kļuvuši par eksotiku.

Ne pirmo reizi šādi uzsaukumi lasāmi, ne pēdējo. Tikai nekad autori skaidri neatbild, kas ir tās briesmīgās rietumu vērtības? Iespēja brīvi paust savu viedokli? Diez cik lielas būtu Kalniņa iespējas austrumpuses avīzēs kritizēt Putinu un Lukašenko? Te prātā nāk veca padomjlaika anekdote – amerikānis lielās PSRS pilsonim, ka viņš, lūk, var pieiet pie Baltā nama un lamāt ASV prezidentu. Nu, un, rausta plecus sovjets – viņš arī varot iziet Sarkanajā laukumā un nogānīt ASV prezidentu. Īsta demokrātija.

Kas vēl ir tik briesmīgs rietumu vērtībās? Tas, ka Latvijā, Eiropā un rietumu pasaulē kopumā meitenes var iet uz skolu, nebaidoties, ka viņu sejās iešļāks skābi kā dažā islāma valstī? Ka arī mūsu platuma grādos pedofilija ir baisa problēma, taču to uzskata par noziegumu, nevis legalizē kā mazu meitenīšu laulību? Kalniņam skumji, ka „augstāku ideālu” vārdā cilvēkus nevajā par to, ka viņi „nepareizi” lūdz Dievu vai nelūdz nemaz? 

Par ko komponists ar domubiedriem noskaities? Par iespēju brīvi braukāt pa pasauli? Par zaudēto cenzūru? Biedrošanās brīvību? Brīvo tirgu, kurā ne viesmīlis, ne pārtikas bodes pārdevēja vairs nav elite, un pat galma mākslinieki tā īsti nav vajadzīgi? Galu galā, tā ir Kalniņa problēma, ja viņš ar rietumu vērtībām saprot tikai kaut kāda paša izdomātu kloāku – tā ir paša izvēle, ko kur saost. Var jau arī muzejā vai operas namā atrast tikai tualeti un ar to iztēloties par visas kultūras iestādes simbolu.