Juridiskais birojs: Krūmiņa drīkst ieņemt valsts kontroliera amatu
Valsts kontroles likums nevar būt par pamatu, lai ierobežotu Elitas Krūmiņas tiesības ieņemt valsts kontroliera amatu, kad Saeima viņu šajā amatā jau ir apstiprinājusi, secinājis Saeimas Juridiskais birojs.
Juridiskais birojs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai adresētā atzinumā norāda, ka tas tapis ļoti īsā laikā un balstīts tikai uz tiem materiāliem, kurus šajā īsajā laikā bija iespējams izpētīt. "Visaptveroša pētījuma veikšanai nepieciešamo materiālu apzināšanai, izvērtēšanai un argumentēta atzinuma sagatavošanai ir nepieciešams ilgāks laiks. Tādējādi šis atzinums uzskatāms tikai par "prima facie" izvērtējumu," teikts atzinumā.
Juridiskais birojs atzinumā secinājis, ka atbilstoši Satversmei Krūmiņa nevarētu ieņemt kontroliera amatu, jo jau nostrādājusi Valsts kontroles padomē divus termiņus, taču, tā kā Valsts kontroles likumā šādi ierobežojumi skaidri nav norādīti, tas nevar būt par pamatu Krūmiņai liegt ieņemt amatu.
"Satversmes 87.pants noteic, ka Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde. No šajā pantā noteiktā izriet, ka Valsts kontrole kā valsts varas institūcija tiek vadīta koleģiāli, proti, tās galvenā lēmējinstitūcija ir nevis viena amatpersona, bet vairākas amatpersonas. To apstiprina arī Satversmes 88.panta tekstā lietotais daudzskaitlis, kas tieši liek saprast, ka valsts kontrolieri ir vairāki," sacīts atzinumā.
Tājā norādīts, ka pašlaik spēkā esošais Valsts kontroles likums jātulko tā, lai tas atbilstu Satversmei, nevis Satversme jātulko tā, lai tā atbilstu likumam vai ilgstošai praksei. "Līdz ar to Satversmes 87. un 88.panta izpratnē par Valsts kontroles augstāko koleģiālo lēmējinstitūciju uzskatāma Valsts kontroles padome, kuras locekļi ir valsts kontrolieri, proti, Valsts kontroles padomes locekļi ir apstiprināti Satversmes 88.pantā noteiktajā kārtībā kā valsts kontrolieri," paskaidrots atzinumā.
Lai gan pārējie Valsts kontroles padomes locekļi Saeimā tiek apstiprināti kā Valsts kontroles padomes locekļi, arī viņu apstiprināšanai tiek izmantota Satversmes 88.pantā noteiktā procedūra, un tas nozīmē, ka arī viņi ir valsts kontrolieri Satversmes 88.panta izpratnē. Tātad valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis ir divi amati atbilstoši Valsts kontroles likuma terminoloģijai, bet tas ir viens amats Satversmes 88.panta izpratnē, secinājis birojs.
Lai gan iepriekšminētā Satversmes interpretācija varētu likties gana skaidra, Juridiskais birojs atzīst, ka Valsts kontroles likumā nav precīzi formulēts aizliegums personai, kura otrreiz ievēlēta par Valsts kontroles padomes locekli, ieņemt Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja (valsts kontroliera Valsts kontroles likuma ierobežojuma izpratnē) amatu.
Atzinumā birojs arī atsaucas uz Satversmes 101.pantu, kas noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. "Arī valsts kontrolieru amati ir uzskatāmi par valsts dienestu Satversmes 101.panta pirmās daļas izpratnē. Jebkuriem valsts dienesta pildīšanas ierobežojumiem jābūt savlaicīgi un nepārprotami paredzamiem," teikts atzinumā.
"Valsts kontroles likuma redakcija nebūtu atzīstama par šai prasībai atbilstošu, lai uz tās pamata tiktu ierobežotas Elitas Krūmiņas tiesības ieņemt valsts kontroliera amatu apstākļos, kad Saeima viņu šajā amatā jau ir apstiprinājusi," secinājis Saeimas Juridiskais birojs.
Birojs arī rosina – lai novērstu līdzīgu strīdīgu situāciju rašanos, grozīt Valsts kontroles likumu un noteikt, kura Saeimas komisija pārbauda kandidātu atbilstību likuma prasībām, kā arī izvērtēt nepieciešamību precizēt Valsts kontroles likumu tā, ka būtu skaidri un nepārprotami noteikts, vai visi valsts kontrolieri šo amatu var ieņemt vairāk nekā divas reizes.
Saeima pašreizējo Valsts kontroles padomes locekli Elitu Krūmiņu valsts kontrolieres amatā apstiprināja 17.janvārī. Par Krūmiņu balsoja 66 deputāti, bet pret bija 19. Uz kontroliera amatu kandidēja arī "Vienotības" virzītā zvērināta revidente Iveta Rutkovska, taču viņa Saeimas vairākuma atbalstu neguva. Par Rutkovsku balsoja 18 deputātu, bet pret bija 67 tautas kalpi.
Pēdējās dienās pirms balsojuma par valsts kontrolieri Saeimā bija diskusijas, vai Krūmiņa, kura pašlaik otro termiņu ieņem VK padomes locekles amatu, drīkst kandidēt uz valsts kontrolieres amatu. Vēl 16.janvārī Saeimas Juridiskais birojs lūdza pagarināt laiku atzinuma sniegšanai par Krūmiņas tiesībām ieņemt valsts kontrolieres amatu, taču vairākas koalīcijas partijas paziņoja, ka neuzskata par pietiekamiem juristu argumentus.
BNS
