Ropažu pašvaldība mēģinās ar zinātniskām metodēm pārliecināt VARAM par apkures katlu nepieciešamību

Ropažu novada pašvaldības vadītājs Antons Cibuļskis ("Reģionu alianse") sarunā ar aģentūru LETA stāstīja, ka, lai gan ir saņemts ministrijas akts par apkures katlu iegādē un uzstādīšanā izmantoto līdzekļu atmaksu, jo projekta mērķis nav izpildīts, pašvaldība gaida, ka tuvākajās nedēļās Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki sniegs slēdzienu par to, ka šie katli ir piemēroti, lai izmantotu šķeldu.

Ekspertīzes slēdziens esot solīts līdz 15.februārim, taču, iespējams, ka pašvaldība to saņems ātrāk. Jau tagad esot saņemta informācija, ka šie apkures katli tiešām atbilst visām projekta noteikumos iekļautajām prasībām, tomēr vēl ir jāpārbauda vairāki rādītāji.

Jautāts, kas notiks, ja ministrija tik un tā prasīs līdzekļu atmaksu, Cibuļskis teica: "Maksāsim, ja tāds būs galīgais lēmums. Mēs nevaram neatmaksāt. Protams, ir ļoti žēl, jo mērķi esam izpildījuši." Kā ieguvumus viņš minēja zemākus tarifus iedzīvotājiem par siltumenerģiju, par gāzi Krievijai netiek maksāts, bet gan nauda tiek vietējiem uzņēmējiem. "Nauda nav notrallināta, bet ieguldīta lietā," viņš piebilda.

Ja pašvaldībai tiešām šī nauda tomēr būs jāatmaksā, tā meklēs iespējas, kā to izdarīt, pārdalot budžetu. Iespējams, ka tiks samazinātas investīciju programmas, kur finansējums tika paredzēts citiem mērķiem. Tāpat naudas atmaksa varētu nākt par sliktu iedzīvotājiem, kuriem celsies tarifi par siltumenerģiju, lai gan tie tik un tā nebūšot tik lieli, kā tas bija pirms katlu uzstādīšanas. Vēl gan neesot aprēķināts, par cik lielāki būs apkures tarifi.

Pagaidām gan Cibuļskis nav plānojis tikties ar VARAM - tas notikšot tad, kad būs saņemts ekspertu slēdziens, jo tad viņš varēs izklāstīt zinātniski pamatotus argumentus pieņēmumu vietā. Viņaprāt, arī ministrija, apgalvojot, ka nav izpildīti projekta mērķi, balstās tikai uz pieņēmumiem, nevis argumentiem.

Jau ziņots, ka pērn oktobra beigās Latvijas Vides investīciju fonda piesaistītais eksperts sagatavoja atzinumu par Ropažu novada pašvaldības projektā KPFI-4/67 "Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem resursiem Ropažu novadā" uzstādītajiem katliem un to atbilstību Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkursa nolikuma noteikumiem.

Atzinumā teikts, ka uzstādītās iekārtas un tehnoloģijas neatbilst projekta iesniegumā paredzētajam - uzstādīto akmeņogļu katlu darbināšana ar šķeldu nav iespējama. Savukārt projektā bija paredzēts, ka apkures katliem ir jābūt darbināmiem ar šķeldu. Eksperts apgalvojis - ja akmeņogļu vietā tiks dedzinātas koksnes granulas, tad no katla iegūstamā jauda būs mazāka nekā projekta iesniegumā paredzētā. Tas arī nozīmē, ka katlu lietderības koeficients apkures periodā 85% apmērā netiks sasniegts, jo katla konstrukcija nav paredzēta granulu dedzināšanai.

Vienlaicīgi gan eksperts izdarījis pieņēmumu, ka, kurinot katlu ar granulām, varētu tikt saražots projektā paredzētais siltumenerģijas daudzums, taču ar lielāku darba stundu skaitu gadā nekā projekta iesniegumā paredzētās 6848 stundas.

Izvērtējot eksperta secinājumus, VARAM uzskata, ka uzstādītie katli neatbilst projekta iesniegumā paredzētajam un pastāv būtisks risks, ka katlu tehniskie rādītāji neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kā arī projekta līgumā norādīto rādītāju sasniegšanai. Tāpēc ministrija ir pieņēmusi lēmumu, ka Ropažu pašvaldībai ir jāatmaksā tai piešķirtais finansējums 228 614 latu apmērā.

LETA