Uz VID ģenerāldirektora amata konkursa otro kārtu virza astoņus no 19 kandidātiem
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursa komisija šodien pēc pirmās sēdes lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus, šodien preses konferences laikā žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Viņš klāstīja, ka komisija vērtēja 19 kandidātu atbilstību noteiktajiem kritērijiem un līdz ar to pieņēma lēmumu uz nākamo konkursa kārtu virzīt astoņus pretendentus. Mutvārdu intervijas ar šiem cilvēkiem norisināsies jau tuvākajā laikā.
Krieviņš norādīja, ka 11 noraidītie kandidāti nebija vai nu iesnieguši visus prasītos dokumentus, vai arī neatbilda pēc izglītības parametriem. Tāpat noraidīto vidū ir tie, kuriem nebija pieredzes, vadot vismaz 40 cilvēkus lielu kolektīvu.
Valsts kancelejas direktora ieskatā starp astoņiem izvēlētajiem pretendentiem ir arī ļoti spēcīgi kandidāti, kā arī izteikti līderi. Pārsvarā šie kandidāti ir privātā biznesa pārstāvji, kuriem ir liela iepriekšējā pieredze.
Konkursa otrā, mutiskā, kārta būs komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes pamatprincipiem un iestādes darbības jomu, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par iestādes nākotnes prioritātēm un svešvalodu zināšanu pārbaude.
Trešajā kārtā virzītie pretendenti tiksies ar personālvadības speciālistiem, kuri vērtēs pretendentu vadības kompetences - stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, pārmaiņu vadību, attiecību veidošanu un uzturēšanu, kā arī orientāciju uz rezultātu.
Jau ziņots, ka konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu saņemti 19 pieteikumi.
Valsts kancelejas direktors iepriekš arī prognozēja, ka tuvāko nedēļu laikā vajadzētu būt skaidram, kurš vai kuri pretendenti tiks virzīti tālāk sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).
Šogad jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai. Pēc tam Reizniece-Ozola mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās un izraudzījās Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.
