Ceļu policistiem „piecīšu” vietā tagad piedāvā jau 100 latu
Nogrēkojušies autovadītāji no ceļu policistiem vairs nevar atpirkties ar tradicionālo piecīti, tagad kārtības sargiem tiek piedāvāti pat vairāki simti, ir bijis gadījums, ka kukulī piedāvāts pat tūkstotis latu.
Tomēr arī lielās summas ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem negarantē izkļūšanu no nepatikšanām, bet gan tieši otrādi – iekulšanos vēl lielākās problēmās. Kukuļošana kļūst par aizvien bīstamāku „izpriecu”, raksta laikraksts „Diena”. Sevišķi Zemgalē.
Vēl pirms dažiem gadiem visi zināja, ka piecīšu došana ir pierasta lieta, bet tikai retu reizi kāds tika aizturēts. Taču pērn kriminālatbildībā šādi iedzīvojušies jau 83 autovadītāji, divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Zemgales policisti pieķēruši vairāk kukuļotāju nekā kolēģi visā Latvijā. Uz Zemgales policistu sirdsapziņas ir 43 šoferīšu – kukuļdevēju „sašņorēšana”.
Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes informācija liecina, ka piedāvāto kukuļu apjomi variē no klasiskā piecīša līdz pat 400 latiem. Ir bijis arī gadījums, kad piedāvāja 1000 latu, - tas gan bijis izņēmums, jo iekritušais BMW šoferis ne tikai brauca bez tiesībām, bet arī pārvadāja iespaidīgu apjomu nelegālā alkohola.
Skaidrot to, ka tagad piecīšu devējiem jāstājas tiesas priekšā, var dažādi. Viena no versijām liecina par darbinieku uzcītību - kāds likumsargs pamanījies noķert pat desmit kukuļotājus. Cita versija šos rādītājus skaidro ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vadības nostāju, ka jālauž kukuļdevējus saudzējošā filozofija. Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pat piesauc reģionālās īpatnības un kaimiņtautu mentalitāti, vēstī laikraksts. No Zemgalē pieķertajiem kukuļotājiem aptuveni katrs trešais ir ārzemnieks - pārsvarā Lietuvas un Igaunijas pilsoņi.
Īpaši detalizēti stāstīt par kukuļotāju aizturēšanas procedūru policistiem gan ir liegts, jo tas varētu izvērsties instrukcijā, kā labāk izvairīties no soda. Īsumā gan lieta ir skaidra - piedāvājums ir, ziņo dežūrdaļai, izbrauc operatīvā grupa un visu „formē”. „Tālāk braucam uz daļu, mūs pratina, rakstām ziņojumu. Šogad tas pats bija - divi gabali Pļaviņās katrs pa piecītim par ātrumu piedāvāja. Sazināmies pa rāciju ar dežūrdaļu, un tālāk jau viņi tur ņemas, jo ir kriminālprocess. Cik zinu, vainu viņi atzina,” „Dienai” skaidroja kāds policists.
Asas izjūtas kukuļdevēju ķeršana pārsvara nemēdzot sagādāt. „Tikai retais mēģina bēgt. Pārsvarā mūk tie, kas ir alkohola reibumā, bet tādi jau nekur tālu arī neaizmūk - vai nu nobrauc no ceļa, vai arī mašīnu sanes un pats apstājas,” teica policists.
Tipiskākais kukuļa piedāvātājs esot jauns vīrietis ātruma pārsniedzējs, kurš turklāt ir alkohola reibumā. „Sievietes noteikumus pārkāpj retāk, bet, ja pārkāpj, tad vainīgas - pretī nestrīdas,” atzīst policists.
Pieķertie kukuļotāji gan pirmajā reizē parasti aiz restēm nenonāk - ierastā tiesu prakse ir piespiedu darbu piespriešana, jo, kā norāda policijas Zemgales reģionālās pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, šie cilvēki nav klasiski noziedznieki, kā laupītāji vai zagļi, bet gan normāli uzņēmēji un strādnieki, kas vienkārši pieraduši, ka ar piecīti ir vieglāk tikt vaļā no klapatām. Galvenais esot šādus cilvēkus pārliecināt, ka piecīša došana tomēr neatmaksājas. „Turklāt, ja policists nav pērkams, tas ļoti disciplinē sabiedrību. Un, lai kādas dusmas uz viņu būtu, mēs viņu tomēr vairāk cienām,” viņš piebilst.
